VIDEO ⟩ Valmierai dāsns ES fondu atbalsts. KNAB izmeklē, vai pilsēta pie tā tikusi godīgi

Video: "de facto" sižets

Eiropas Prokuratūras un KNAB oficiālajos paziņojumos teikts, ka Valmieras pašvaldības amatpersonas, iespējams, ļaunprātīgi izmantojušas dienesta stāvokli un veikušas nelikumīgas darbības kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem. Tas darīts, lai pašvaldība prettiesiski iegūtu vairāk nekā 4 miljonus eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Kriminālprocesā sešām personām ir tiesības uz aizstāvību.

Eiropas prokuroru uzmanības centrā nonācis Valmieras rūpniecības un eksporta parka projekts. Bijušā gaļas kombināta teritorijā pašvaldība ir nolīdzinājusi nevajadzīgās ēkas, labiekārtojusi infrastruktūru un ceļ jaunu ražotni, kur komplektēs bruņumašīnas. Septembra sākumā jaunajai ražotnei nosvinēja spāru svētkus. Noprotams, ka tieši darbības ap šo ēku arī piesaistījušas izmeklētāju interesi.

Kāds ir iespējamais noziegums, skaidri pateikts netiek. Taču norādes liecina, ka izmeklētājus interesē ēkas nomas izsole un būves pielāgošana nomniekam.

 Vairāki avoti, tostarp par konkrēto lietu informēti, vērsuši "de facto" uzmanību uz to, ka no fondiem iespējams saņemt vairāk naudas (līdz 85%), ja būvētās infrastruktūras gala lietotājs nav zināms un to izvēlas atklātā konkursā. Taču, ja objektu ceļ kādam konkrētam komersantam, tad līdzfinansējums ir krietni mazāks (45% vai 55%) un vairāk jāiegulda pašam uzņēmumam. Valmiera saņēmusi tuvāk augšējai robežai. Tādēļ viens no izmeklēšanas virzieniem varētu būt: vai pašvaldība, realizējot projektu, nav slēpusi būtisku informāciju no naudas dalītājiem?

Ražošanas ēkai jūlijā izsolē atrada nomnieku - uzņēmumu "Defence Partnership Latvija" (DPL), kas ražos somu bruņutransportierus "Patria" Latvijas armijas vajadzībām.

"Es absolūti noraidu izskanējušos apgalvojumus par prettiesiskām darbībām ar Eiropas Savienības fondiem," intervijas sākumā uzsver Valmieras mērs Baiks, pret kuru uzsākts kriminālprocess. Viņš citē nesen saņemtu vēstuli no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA), finanšu ministram pakļautas iestādes, kas uzrauga fondu izlietojumu. Aģentūra nav konstatējusi, ka jaunā ražošanas ēku būtu pielāgota kādam konkrētam komersantam.

"Viss, no manas puses vairāk neko es šobrīd pateikt nevaru. Es uzticos institūcijām, ar kurām mēs vienmēr esam strādājuši. Mēs visu esam darījuši atbilstoši atbildīgo valsts institūciju norādījumiem," nosaka mērs.

Uz pārējiem jautājumiem, kas saistīti ar fondu projektu, Baiks atbild, ka nevar informāciju atklāt, jo izmeklētāji viņam ir lieguši runāt par konkrēto lietu. Lai gan mērs apgalvo, ka pašvaldībai nepārmet, ka tā būtu saņēmusi pārāk daudz naudas, lietas būtību viņš nekonkretizē.

Arī uz jautājumu, vai pirms nomas tiesību izsoles zinājis, kurš būs uzvarētājs, Baiks atbildēja, ka "nebūs komentāri šobrīd par to."

DPL vadītājs Uģis Romanovs iepriekš LTV atklāja, ka KNAB kriminālprocesā ir liecinieka statusā. Viņš "de facto" ar jautājumiem pāradresēja pie māteskompānijas Somijā, kuras lielākie īpašnieki ir Somijas un Norvēģijas valdības.

"Patria" izvēlējās atbildēt rakstiski: "DPL bija atbildīgs par jaunu telpu atrašanu Patria ražošanai Latvijā, un ieguva nomas tiesības no Valmieras pašvaldības publiskā izsolē šogad. Vietējās varas iestādes pagājušajā nedēļā informēja, ka daži Valmieras pilsētas pārstāvji ir uzklausīti saistībā ar izmeklēšanu, kas skar industriālā parka projektu. Attiecīgi tika iztaujāti arī divi DPL vadības pārstāvji. No Patria viedokļa iepirkuma procesā ir ievēroti vietējie tiesību akti, un gan pieņemamību, gan caurskatāmību ir apstiprinājis ārējais eksperts. Pretenzijas pret Patria nav izvirzītas."

Bruņu mašīnu ražotājs apgalvo, ka pirms nomas tiesību izsoles nekādu vienošanos ar pašvaldību nebija noslēdzis. Tiesa, Ministru kabineta noteikumi paredz, ka projektu iesniedzējiem jau sākumstadijā jāiesniedz apliecinājums par komersantu interesi.

"Patria" meitas uzņēmums Latvijā par ražošanas ēkas nomu piekrita pašvaldībai maksāt teju 15 tūkstošus eiro mēnesī (14 966,70 eiro +PVN). Ne Baiks, ne pašvaldība neatklāj, cik pretendentu izsolē piedalījās, jo tā neesot publiskojama informācija.

Par jaunās ražotnes celtniekiem pērn izraudzījās Valmierā labi zināmu uzņēmumu "Woltec". To vada divu bijušo Valsts prezidentu kancelejas vadītājs Aleksandrs Bimbirulis. Taču pusceļā būvniekus nomainīja. Tika izsludināti papilddarbi, kurus nosolīja cita firma - "PK serviss". Pilsētas publikācijās tiek skaidrots, ka ražošanas ēkai nomainīja metāla konstrukcijas uz dzelzsbetona – gan tādēļ, ka izejmateriāli palika dārgāki, gan tādēļ, lai palielinātu nestspēju, jo potenciālie nomnieki gribējuši uz jumta likt saules paneļus. Pie apdares darbiem objektā atgriezīšoties uzņēmums "Woltec".

"Komentāru nebūs. Paldies, ka apvaicājāties," noteica "Woltec" vadītājs Aleksandrs Bimbirulis, un nolika telefonu. Arī "Woltec" birojā runātāji neatradās.

Reaģējot uz KNAB sāktajām darbībām, Centrālā finanšu un līgumu aģentūru ir apturējusi maksājumus Valmieras pašvaldībai līdz brīdim, kad izmeklēšana būs pabeigta. Ātri tas parasti nenotiek, tādēļ gandrīz 7 miljonus eiro vērtā rūpniecības parka pabeigšanai domei būs jāmeklē nauda citās kabatās.