VIDEO ⟩ Bērni netiek uz skolu, iedzīvotāji kavē darbu. Autotransporta direkcija sadarbību ar "Liepājas autobusu parku" pārtraukt neplāno (7)

Video: Raidījuma "Nekā personīga" sižets

2020. gada jūlijā Autotransporta direkcija noslēdza līgumus par pasažieru pārvadājumu veikšanu vairākos reģionos. Konkurss bija sadalīts lotēs. Tiesības veikt pārvadājumus Liepājas lotē ieguva akciju sabiedrība "Liepājas autobusu parks", bet Pierīgas lotē - apvienība, kur bez "Liepājas autobusu parka" ir arī uzņēmumi "Nordeka" un "Latvijas sabiedriskais autobuss". Gadu vēlāk Liepājas autobusu parks ieguva tiesības veikt pārvadājumus vēl vienā lotē - Ogrē un Aizkrauklē.

Vairākus mēnešus gaidīt rindā pie ārsta, lai nokavētu vizīti atcelta autobusa reisa dēļ. "Liepājas autobusu parka" problēmas pienācīgi izpildīt uzņemtās saistības nav jaunums. Vēl pirms līguma noslēgšanas nozares pārstāvji brīdināja - piedāvājums nav realizējams.

Tiesības piešķirtas uz 10 gadiem. Vēl pirms līguma noslēgšanas nozares pārstāvji brīdināja, ka piedāvājums nav realizējams. Piedāvātā cena bija par zemu, lai ilgtermiņā nodrošinātu pakalpojuma izpildi, uzskata Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks.

"Liepājas autobusu parks" sarunai ar "Nekā personīga" nepiekrita, taču atsūtīja atbildes uz jautājumiem rakstiski. Pārvadātāju asociācijas izteiktajai kritikai uzņēmums nepiekrīt.

Pērn problēmas ar autobusiem visvairāk izjuta Ogres novads. Tas izvietojies plašā teritorijā, un iedzīvotājiem jāveic lieli attālumi, lai nokļūtu darbā, skolā un mājās.

Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis aicināja Autotransporta direkciju lauzt līgumu ar uzņēmumu un izsludināt ārkārtas situāciju pasažieru pārvadājuma jomā novadā.

Helmanis draudēja pret direkciju vērsties tiesā, ja institūcija situāciju nerisinās.

Līdz tiesai lieta tā arī nav nonākusi. Dome nav pakalpojuma pasūtītāja, tāpēc tai nav pret ko vērsties par reisu nenodrošināšanu. Ogres novada dome aicinājusi iedzīvotājus ziņot par transporta kavējumiem vai atceltiem autobusa reisiem.

Atcelto reisu skaits šogad ir samazinājies, liecina Autotransporta direkcijas apkopotā informācija. Kopā visās trīs lotēs līdz 15. septembrim "Liepājas autobusu parkam" bija jāizpilda 220 173 reisi. No tiem 679 atcelti, kas ir 0,3% no reisu skaita. Pērn no 230 302 paredzētajiem atcelti 1359 jeb 0,6%.

Autotransporta direkcijas pagaidu valdes priekšsēdētājs Artūrs Caune uzskata, ka situācija ir uzlabojusies.

"Šajā gadā kopumā visi pārvadātāji ir uzlabojuši šo situāciju, reisu neizpildes ir krietni mazākas, un tomēr ir kaut kādai rindai pārvadātāju šīs neizpildes, kas ir diezgan augstā līmenī," saka Caune. "Bet te ir jāsaprot par to līmeni, kuru mēs runājam. Mēs nerunājam par to, ka katrs otrais reiss netiek izpildīts, bet tas kopējais reisu neizpildes procents ir salīdzinoši, arī ar visu to, ka viņš ir augsts, viņš izskan, jo, protams, šajā sarakstā redzot, ka ir atcelti pieci, 10, 20, 30 reisi, tas, protams, ir nozīmīgi, īpaši no katra pasažiera individuālās perspektīvas [..]"

Par neizpildītajiem reisiem uzņēmumam uzlikts vien 2130 eiro sods 2022. gadā. Šogad 2270 eiro. Gan direkcija, gan jaunais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie) uzskata, ka sodi ir par mazu.

"Protams, mūsu vērtējumā šīs sankcijas nav pietiekamas, jo tās neattur no šādu pārkāpumu neizdarīšanas, nemotivē pārvadātājus veidot atbilstošu personāla rezervi vai atbilstošu autobusu rezervi, vai nodrošināt, ka autobusi ir tehniskā kārtībā," norāda Caune.

"Mēs zinām, ka līgumos ir iestrādāti ļoti, ļoti zemi, neadekvāti sodi," saka satiksmes ministrs. "Mēs šeit runājam par 500 eiro sodu.

Citreiz, iespējams, pat negodprātīgam autopārvadātājam ir izdevīgāk izlaist kādu konkrētu reisu, vai nu šoferu trūkuma, vai tehnisku autobusa problēmu dēļ, nevis reāli veikt šo pārvadājumu."

Janvārī Konkurences padome pasludināja spriedumu, konstatējot, ka apvienībā ietilpstošie uzņēmumi slēguši aizliegtu vienošanos. Autobusu kartelī iesaistītie padomes spriedumam nepiekrīt un lēmumu pārsūdzējuši tiesā. Pagājuši teju astoņi mēneši, bet tiesas datums joprojām nav nozīmēts.

"Nekā personīga" zināms, ka pieteicēji lūguši lietas apvienot vienā, bet tiesa lūgumu noraidījusi.

Šobrīd neesot likumiska pamata lauzt vienošanos ar kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Maijā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika diskutēts par Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu. Tajā secināts, ka Konkurences padomes lēmums attiecas tikai uz pārvadātājiem un tas neskar citu personu tiesības un pienākumus. Tāpat tas tiešā veidā nevar ietekmēt noslēgto līgumu izpildi. Proti, tas, ka uzņēmums bijis iesaistīts kartelī, nav pietiekams arguments, lai lauztu līgumu. Tagad visi gaida tiesas atzinumu, jo vienpusēja atkāpšanās no līgumiem pēc Autotransporta direkcijas aplēsēm valstij varētu izmaksāt ap 70 miljoniem eiro.

"Protams, ka šeit veidojas ļoti neloģiska situācija," uzskata Briškens. "Mēs visi sabiedrībā redzam, ka šāda veida nelikumīgas vienošanās pazīmes ir bijušas, konstatētas arī no izmeklēšanas iestādes, bet vienlaikus tiesvedības process var faktiski paralizēt valsts iespējas šādus līgumus pārtraukt."

Viens no punktiem, kas ļautu lauzt līgumu, ir sistēmiska noteikumu pārkāpšana. Tieslietu ministrija uzskata, ka Autotransporta direkcijai kopā ar Satiksmes ministriju ir jāpārbauda līguma izpildes kvalitāte. Iespēja esot apsvērta, bet konkrēti lēmumi pieņemti nav.

"Šī ir viena no tām normām, kuru mēs arī vērtējam kā iespējamās rīcības nākotnē," norāda Caune. "Šajā gadījumā, protams, mēs nevaram šobrīd apgalvot, kā rīkosimies nākotnē un kā šis sistēmiskums vai, pareizāk būtu jāsaka, iespējamā sistemātiskā līguma neizpilde varētu atsaukties uz šī līguma darbības turpināšanu."

Direkcija veicot sarunas ar visiem uzņēmumiem par iespēju līgumu pārtraukt, abpusēji vienojoties. Caune atteicās atklāt, cik tālu sarunas ir pavirzījušās. "Liepājas autobusu parks" apgalvo ka līguma laušana uz vienošanās pamata netiek izskatīta.

"Liepājas autobusu parka" daļas pastarpināti pieder arī Saeimas deputāta Aināra Šlesera ģimenei.

"Liepājas autobusa parka" autobusus priekšvēlēšanu laikā rotāja Šlesera partijas "Latvija pirmajā vietā" attēli. Viņš ir arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kur pasažieru pārvadājumu jautājumi ir tikuši skatīti.

Šlesers taisnojas: "Pirmkārt, mēs esam tiešām mazākuma akcionāri, kas nepiedalās uzņēmuma pārvaldē. Ja cilvēks saslims, viņš saslims jebkurā… pilots var saslimt, šoferis var saslimt, rūpnīcā var saslimt, visur slimo. Tikai jautājums ir tas, ka šo uzņēmumu vazā sakarā ar to, ka tur ir kādi akcionāri, jā, tas ir cits jautājums. Pievērsiet uzmanību citiem uzņēmumiem, visur slimo šoferi."

Autotransporta direkcija šobrīd gaida rīcības plānu no "Liepājas autobusu parka". Uzņēmums apgalvo, ka reisi atcelti šoferu slimošanas dēļ, neveseli esot 17% šoferu. Bet reisu pārplānošana iespējama, ja trūkst 7-10% autobusu vadītāju.

"Ja jūs runājat par šoferu slimošanu, tad tā nav mana vaina," saka Šlesers.

Līgumi noslēgti vēl iepriekšējā valdes priekšsēdētāja Kristiāna Godiņa laikā. Viņš amatā atradās kopš 2015. gada un aprīlī politiskā spiediena dēļ krēslu atstājis. Vēl pirms amata atstāšanas Autotransporta direkcijā viņš iecelts par Ceļu satiksmes drošības direkcijas padomes priekšsēdētāju.