Armēnijas premjerministrs vēršas pret ilggadējo sabiedroto Krieviju

"Ārējās drošības sistēmas, kurās ir iesaistīta Armēnija, ir neefektīvas, kad runa ir par mūsu drošības un Armēnijas nacionālo interešu aizsardzību," valsts televīzijā paziņoja Pašinjans.

Armēnija ietilpst Krievijas pārvaldītajā Kolektīvās drošības līguma organizācijā, kurā ietilpst sešas postpadomju valstis.

Līdzīgi kā NATO, grupa apņemas aizsargāt citas dalībvalstis, kas tiek pakļautas uzbrukumam.

Taču, ieslīgusi karā Ukrainā, Krievija atteicās nākt palīgā Armēnijai pēdējā Kalnu Karabahas konfliktā, apgalvojot, ka Erevāna pati ir atzinusi strīdīgo reģionu par Azerbaidžānas daļu.

"Mums visiem ir kļuvis skaidrs, ka ar Armēnijas un Krievijas militārās un politiskās sadarbības instrumentiem nepietiek, lai aizsargātu Armēnijas ārējo drošību," sacīja Pašinjans. "Mums ir jāpārveido un jāpapildina Armēnijas ārējās un iekšējās drošības instrumenti, sadarbojoties ar visiem partneriem, kas ir gatavi abpusēji izdevīgiem soļiem."

Viņš piebilda, ka Armēnijai būtu jāratificē tā dēvētie Romas Statūti, ar kuriem tika izveidota Starptautiskā Krimināltiesa, kas ir izdevusi orderi Krievijas prezidenta Vladimira Putina arestam par Ukrainas bērnu deportāciju.

"Šis lēmums nav vērsts pret Krievijas Federāciju," norādīja Pašinjans. "Tas izriet no valsts ārējās drošības interesēm, un šāda lēmuma pieņemšana ir mūsu suverēnas tiesības."

Kā ziņots, saskaņā ar pamiera vienošanos, kas tika panākta ar Krievijas starpniecību pēc 24 stundas ilgušās karadarbības, armēņu separātisti trešdien piekrita nolikt ieročus.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma bijusi "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.

2020.gadā uzliesmojusī karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, kas ilga sešas nedēļas, beidzās ar pamieru, kas tika noslēgts ar Krievijas starpniecību.

Saskaņā ar toreizējo vienošanos, ko daudzi Armēnijā uzskata par nodevību, armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Vienlaikus saskaņā ar vienošanos Kalnu Karabahā tika izvietoti tā dēvētie Krievijas miera uzturētāji.