Azerbaidžāna sadarbojas ar krievu miera uzturētājiem armēņu separātistu atbruņošanā

"Veicot demilitarizāciju, mēs cieši sadarbojamies ar krievu miera uzturētājiem," žurnālistiem Šušā pavēstīja Anars Eivazovs, piebilstot, ka separātisti jau nodevuši ieročus un munīciju.

Viņš tomēr atzina, ka ieroču nolikšana var ievilkties, jo daļa separātistu karotāju atrodos nomaļos kalnu apvidos.

"Prioritāte ir atmīnēšana un demilitarizācija," uzsvēra Eivazovs.

Kā ziņots, saskaņā ar pamiera vienošanos, kas tika panākta ar Krievijas starpniecību pēc 24 stundas ilgušās karadarbības, armēņu separātisti trešdien piekrita nolikt ieročus.

Azerbaidžānas varasiestādes žurnālistiem arī demonstrēja separātistiem atņemtos ieročus, tajā skaitā snaipera šautenes, vairākus simtus Kalašņikova triecienšauteņu, granātmetējus un četrus tankus.

Azerbaidžānas 2.korpusa komandieris ģenerālleitnants Maiss Barhudarovs pavēstīja, ka mežā esot vēl vairāk ieroču, kurus nav bijis iespējams atgādāt uz Šušu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma bijusi "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.

2020.gadā uzliesmojusī karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, kas ilga sešas nedēļas, beidzās ar pamieru, kas tika noslēgts ar Krievijas starpniecību.

Saskaņā ar toreizējo vienošanos, ko daudzi Armēnijā uzskata par nodevību, armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Vienlaikus saskaņā ar vienošanos Kalnu Karabahā tika izvietoti tā dēvētie Krievijas miera uzturētāji.

Tikmēr pa Lačinas koridoru, vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno Kalnu Karabahu un Armēniju, anklāvu sestdien sasniegusi pirmā Sarkanā Krusta autokolonna ar 70 tonnām humānās palīdzības.

Tā ir pirmā humānās palīdzības krava, kas sasniegusi Kalnu Karabahu, kopš kontroli pār to zibenīgas militārās operācijas rezultātā šonedēļ atguva Azerbaidžāna.

Azerbaidžāna jau deviņus mēnešus pirms militārās operācijas uzsākšanas bloķēja Lačinas koridoru, un tāpēc anklāva iedzīvotāji jau ilgstoši cieš no pārtikas, medikamentu un citu pirmās nepieciešamības preču trūkuma. Traucēta arī elektrības un ūdens piegāde.