Labklājības ministrija vērtēs iespēju pensijas indeksēt divreiz gadā (1)

Sestdien federācija tikās ar labklājības ministru, lai pārrunātu nākamo trīs gadu budžeta prioritātes labklājības nozarē.

Kā atstāstīja Barča, tikšanās bijusi interesanta, ņemot vērā, ka Augulis, kurš jau trešo reizi ieņem labklājības ministra amatu, pārzina sistēmu un ir informēts par senioru viedokļiem.

Federācija nolēmusi Ministru kabinetam nosūtīt rezolūciju, kurā būs federācijas izteikts viedoklis par nepieciešamību risināt pensionāriem aktuālas problēmas.

Viens no federāciju interesējušajiem jautājumiem ir par piemaksu par katru darba stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim tām personām, kuras pensionējās no 2012. gada. Ministrs sestdien tikšanās laikā ar federāciju apgalvojis, ka šis jautājums ir "ieslēgts likumā" par valsts budžetu un no nākamā gada tas sāks notikt. "Ne visiem uzreiz, bet pakāpeniski," uzsvēra Barča.

Tāpat seniori interesējušies par to, ka gadiem ilgi tiek strādāts pie tā saucamā patēriņa groza ieviešanas. Ministrs federācijai teicis, ka būtu gatavs sagatavot citus priekšlikumus un izrunāt ministrijā un ar sadarbības partneriem, jo neesot vajadzības mocīties ar šādiem groziem, bet jārunā par reāli izdarāmām lietām. Sarunā secināts, ka šādi pārtikas grozi katrai ģimenei var būt pilnīgi atšķirīgi.

"Ministrs saistībā ar senioriem teica, ka viņš noteikti pētīs to iespēju, kas kādreiz jau Latvijā bija, proti, indeksēt pensijas divas reizes gadā," norādīja Barča.

Viņa skaidroja - šogad ar pensiju indeksāciju iznācis tā, ka vidējā alga valstī ir krietni augusi. Indeksācijā ņem vērā un indeksē pensijas līdz 50% no vidējās izmaksu algas, kas pagājušajā gadā bija 534 eiro, bet šogad - 609 eiro. Savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksu iekasējums no šīm algām ir ar mīnusa zīmi, un tādēļ indeksācijā šogad tiek ņemts vērā tikai inflācijas koeficients, kas ir 6,4.

"Mēs aicinājām ministru ļoti nopietni sadarboties ar Finanšu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu un skaidrot, kādēļ šis iekasējums ir ar mīnusu. Te noteikti ir lieta, piemēram, par aplokšņu algām sakarā ar to, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas nav samaksātas. To ir ļoti grūti cilvēkiem saprast," uzsvēra Barča.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Labklājības ministrijas (LM) iepriekš skaidroto šoruden tiks palielinātas pensijas vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 609 eiro. Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas apmērs, ja tas nepārsniedz 609 eiro. Savukārt tām pensijām, kuras ir lielākas par 609 eiro, indeksēs tikai daļu no piešķirtās summas - jau pieminētos 609 eiro.

Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Indekss, pēc kura tiek pārrēķinātas pensijas, veidojas no inflācijas un daļas no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Apdrošināšanas iemaksu algu summa ir finanšu jēdziens, bet, vienkāršāk sakot - tā ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, skaidroja LM.