Armēņu separātisti ved sarunas par savu bruņoto vienību izvešanu no Kalnu Karabahas

"Krievu miera uzturētāju uzraudzībā notiek sarunas ar Azerbaidžānas pusi par karaspēka izvešanas procesu un par militārās agresijas dēļ pārvietoto pilsoņu atgriešanos savās mājās," teikts separātistu paziņojumā.

Ceturtdien ar krievu miera uzturētāju starpniecību notika sākotnējās separātistu un Baku pārstāvju sarunas par Kalnu Karabahas "reintegrāciju" Azerbaidžānā, kas noslēdzās ar abu pušu vienošanos par sarunu turpināšanu tuvākajā laikā.

Saskaņā ar pamiera vienošanos, kas pēc diennakti ilgušās karadarbības trešdien tika noslēgta ar krievu miera uzturētāju starpniecību, armēņu separātisti piekrita nolikt ieročus.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma bijusi "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.

2020.gadā uzliesmojusī karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, kas ilga sešas nedēļas, beidzās ar pamieru, kas tika noslēgts ar Krievijas starpniecību.

Saskaņā ar toreizējo vienošanos, ko daudzi Armēnijā uzskata par nodevību, armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Tiek lēsts, ka Kalnu Karabahā mīt 120 000 armēņu.

Separātistu paziņojumā teikts, ka notiek sarunas arī par "pilsoņu iebraukšanas un izbraukšanas procedūru" no anklāva.

Iepriekš separātistu pārstāve paziņoja, ka Azerbaidžānas armija izvietota anklāva galvaspilsētas Stepanakertas pievārtē un ka humanitārā situācija pilsētā ir šausmīga.

"Azerbaidžānas karaspēks atrodas visapkārt pilsētai (..), un ļaudis baidās, ka azerbaidžāņu karavīri var ienākt pilsētā un sākt slepkavošanu," aģentūrai AFP stāstījusi separātistu pašpasludinātās republikas valdības pārstāve Erevānā Armine Hairapetjana. "Ļaudis slēpjas pagrabos."

Azerbaidžāna jau deviņus mēnešus pirms militārās operācijas uzsākšanas bloķēja Lačinas koridoru - vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno Kalnu Karabahu un Armēniju, tāpēc anklāva iedzīvotāji jau ilgstoši cieš no pārtikas, medikamentu un citu pirmās nepieciešamības preču trūkuma. Traucēta arī elektrības un ūdens piegāde.

Piektdien Baku paziņojusi, ka uzsākusi steidzami nepieciešamās humānās palīdzības piegādes Kalnu Karabahai.

Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva padomnieks Hikmets Hadžijevs paziņojis, ka Baku atļāvusi savu palīdzību sniegt arī Starptautiskajam Sarkanajam Krustam.

Viņš pavēstījis, ka Sarkanajam Kristam atļauts savākt ievainotos separātistu karotājus, un ka dota atļauja no Armēnijas iebraukt Kalnu Karabahā ātrās palīdzības automašīnām.

Erevāna paziņojusi, ka šobrīd tā nesagaida liela mēroga bēgļu plūsmu no Kalnu Karabahas, taču nepieciešamības gadījumā esot gatava uzņemt 40 000 ģimeņu.

Tikmēr Armēnijā turpinās protesti, un piektdien simtiem cilvēku, kas pieprasa premjerministra Nikolas Pašinjana atkāpšanos, bloķējuši Erevānas ielas.

Opozīcijas līderi paziņojuši, ka ierosinās parlamentā neuzticības izteikšanu Pašinjanam.

Savukārt premjers aicinājis pilsoņus saglabāt mieru un paudis apņēmību stingri vērsties pret nekārtību rīkotājiem.

Pašinjans arī apsūdzējis kopš 2020.gada kalnu Karabahā izvietotos krievu miera uzturētājus bezdarbībā un nespējā novērst Azerbaidžānas uzbrukumu.