Lelde Dreimane: Dienā, kad nomira tētis, nomira arī daļa no manis

Pirms vairākiem gadiem kādā intervijā Lelde atklāja, ka tēvs tika atrasts miris. Viņa toreiz minēja, ka tēvam neesot bijušas ne slimības, ne problēmas ar alkoholu. Neziņa par to, kas patiesībā noticis ar tēti, Leldi mocījusi gadiem. 

Lielajā intervijā ar izdevumu "Ieva" Lelde atklāj: "Pagājuši seši gadi. Jāsaņemas par to runāt, bet vēl nevaru. Mums tas ir ļoti sāpīgi.

Lelde 27 gadu vecumā zaudēja tēvu. Vaicāta, kas viņā ir mainījies, Lelde saka:

"Dienā, kad uzzināju, ka tētis ir nomiris, nomira arī daļa no manis...

Mans tētis spēlēja pludmales volejbolu, viņš bija lielisks spēlētājs. Viņa jaunības iesauka bija Rembo, jo tētis bija ļoti trenēts un talantīgs. Tētis bērnībā arī mūs ar māsu vienmēr mudināja spēlēt voļļuku, bet mamma kategoriski teica: nē, mācieties!

Un papildus mācībām man visu laiku bija neskaitāmi pulciņi - gleznošana, dejošana, keramika, šahs. Bet tagad, kad tēta vairs nav, abas ar māsu esam apņēmušās - sāksim spēlēt pludmales volejbolu. Man arī saglabātas tēta volejbola bumbas.

Pēc tuvinieka nāves ir tie posmi, kas jāiziet. Šķiet, jau esi sadziedējis brūci, bet tad kaut kas notiek un atkal visu parauj vaļā..."

Tēva zaudējums bijis laikā, kad pa īstam sākusies arī Leldes karjera. Kādā izrādē viņai bija jārunā monologs par tēva nāvi. "Tas bija mans pirmais gads teātri, sezona sākās ar izrādi "Astoņas mīlošas sievietes", un man bija jārunā monologs par to, kā tēvs cieš un cik viņam sāpīgi, izrādes finālā atskan šāviens un lugas varonis sev padara galu. Man pat neienāca prātā doma, ka varētu no šīs izrādes atteikties, tomēr spēlēt to bija neizsakāmi smagi."

Pilnu interviju ar Leldi lasiet izdevuma "Ieva" 20. septembra numurā.