Azerbaidžāna aicina armēņu separātistus padoties

Azerbaidžāna pavēstīja, ka padošanās gadījumā ir gatava tikties ar armēņu pārstāvjiem Azerbaidžānas pilsētā Jevlahā, kas atrodas aptuveni 100 kilometrus uz ziemeļiem no Stepanakertas.

Armēņu separātisti Kalnu Karabahā iepriekš aicināja Azerbaidžānu sākt sarunas un pārtraukt karadarbību.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans paziņojis, ka Armēnijas armija nav iesaistīta sadursmēs un situācija uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas esot stabila.

Armēņu separātisti ziņo, ka Azerbaidžānas armija Kalnu Karabahā izmanto kaujas aviāciju, artilēriju un lidrobotus un ka kaujas notiek visā kontakta līnijā.

Armēņu separātisti Kalnu Karabahā arī ziņo, ka līdz šim nogalināti pieci cilvēki un 80 ievainoti.

Azerbaidžāna savukārt paziņojusi, ka Kalnu Karabahā mīnu sprādzienos gājuši bojā četri policisti un divi civiliedzīvotāji. Varasiestādes sprādzienos vainoja separātistus.

Kā ziņots, Azerbaidžāna otrdien paziņoja, ka tās armija sākusi militāru operāciju "de facto" neatkarīgajā Kalnu Karabahā.

Operācijas mērķis esot "konstitucionālās kārtības atjaunošana".

Tiek ziņots par triecieniem Armēnijas un Kalnu Karabahas armijas objektiem. Kalnu Karabahas galvaspilsētā Stepanakertā dzirdami sprādzieni.

Baku apsūdzējusi Armēniju un Kalnu Karabahu teroristisku uzbrukumu organizēšanā.

Par iemeslu šīm apsūdzībām kalpo divi mīnu sprādzieni Kalnu Karabahas Azerbaidžānas kontrolētajā daļā. Pirmajā gadījumā uz mīnas uzbraucis valsts autoceļu dienesta automobilis un gājuši bojā divi dienesta darbinieki, bet otrajā eksplozijā dzīvību zaudējuši četri Iekšlietu ministrijas darbinieki, kuru automobilis uzbraucis mīnai, tiem dodoties uz notikuma vietu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.

2020.gadā uzliesmojusī karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, kas ilga sešas nedēļas, beidzās ar pamieru, kas tika noslēgts ar Krievijas starpniecību.

Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Abu valstu attiecībās jau mēnešiem ilgi turpina pieaugt spriedze, Azerbaidžānai bloķējot Lačinas koridoru - vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno Kalnu Karabahu un Armēniju.