Eksperts prognozē, kādas sekas var atstāt Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts

Viņš norādīja, ka Armēnijas premjerministra Nikola Pašinjana prasība pēc lielākas palīdzības no Krievijas nav līdz galam īstenota, neskatoties uz pušu parakstītajām vienošanām Maskavā. Iespējams, tāpēc septembrī Armēnijā notika kopīgas mācības ar ASV bruņotajiem spēkiem. Armēnijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka mācību mērķis ir paaugstināt savstarpējās savietojamības līmeni starp Armēnijas un ASV spēkiem starptautiskajās miera uzturēšanas misijās.

"Patlaban Azerbaidžāna izmanto brīdi, kad starp Krieviju un Armēniju valda diezgan liels saspīlējums, lai īstenotu savas stratēģiskās intereses," sacīja politologs.

Daukšta ieskatā, Azerbaidžānas loģika un naratīvs vienmēr ir bijis tāds, ka Armēnijas galvaspilsēta Erevāna savulaik ir piederējusi Azerbaidžānai. Everānu var uzskatīt par Azerbaidžānas ģeopolitisko interešu centru. Politologs norādīja, ka situācijas attīstībā liela nozīme būs Turcijas nostājai.

"Turcija attiecībās ar Krieviju cenšas savā labā izmantot gan Armēnijas, gan arī Azerbaidžānas jautājumu. Var teikt, ka Armēnija zināmā mērā jūtas aizskarta, jo Krievija, izmantojot nenoteiktību Kalnu Karabahā, ir par Zangezuras koridoru, ar kuru Azerbaidžāna cer savienot teritorijas ārpus valsts robežas," skaidroja Daukšts.

Taujāts, vai saspīlējums starp valstīm varētu ieilgt, politologs uzsvēra, ka patlaban nestabilā situācija Krievijai apkārtesošajās teritorijās ir sarežģīta problēma, tostarp arī visai pārējai pasaulei. Piemēram, Krievijas imperiālistiskās vēlmes saistītas ar "nepieciešamību pievienot Āfriku Krievijai", kā saka krievi.

"Mēs redzam, ka Krievijas apetīte uztrauc apkārtējās valstis. Tas rada saspīlējumu arī starptautiskajās attiecībās. Krievijai priekšā gaidāms vēl viens notikums, kas prasīs uzmanību.

Runa ir par plaši apspriesto Čečenijas līdera Ramzana Kadirova veselības stāvokli, Čečenijas nākotni un tās tautas rīcību tuvākajā laikā. Gan elitē, gan iedzīvotāju vidū varētu būt diez gan liels noslāņojuma spektrs," sacīja eksperts.

Daukšts uzsvēra, ka Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts no vienas puses ir "karstais kartupelis", tomēr juridiski Kalnu Karaba tiek starptautiski atzīta par Azerbaidžānas teritoriju, līdz ar to Azerbaidžānas paziņojums par "konstitucionālās kārtības atjaunošanu" ir juridiski pamatots, taču pēc būtības bieži vien juridiskie formulējumi nesaskan ar iedzīvotāju vēlmēm un noskaņojumiem. Daļa armēņu tautas izjūt piederību Kalnu Karabahai, ko viņi dēvē par Arcahu. Eksperta ieskatā, Azerbaidžāna izmanto juridiskos kāzusus, lai pamatotu savas politikas diezgan spēcīgo agresīvo noti, kas skan paziņojumos par "konstitucionālās kārtības atjaunošanu".

"Šajā jautājumā ir jābūt divējādai pieejai. No vienas puses ukraiņiem ir liela vēlme, lai visi apkārtējie konflikti, piemēram, Krievijas saspīlējums ar Kazahstānu, Armēniju, Gruziju, turpinātu lēnām kurties, tādējādi samazinot Krievijas spiedienu Ukrainas virzienā.

Pret šiem konfliktiem mums ir jāizturas ar diezgan lieku izpratni par notikumu loģiku," pauda politologs.

Jau rakstīts, Azerbaidžāna otrdien paziņoja, ka tās armija sākusi militāru operāciju "de facto" neatkarīgajā Kalnu Karabahā. Operācijas mērķis esot "konstitucionālās kārtības atjaunošana".

Tiek ziņots par triecieniem Armēnijas un Kalnu Karabahas armijas objektiem. Kalnu Karabahas galvaspilsētā Stepanakertā dzirdami sprādzieni.

Baku arī apsūdzējusi Armēniju un Kalnu Karabahu teroristisku uzbrukumu organizēšanā, ziņo Azerbaidžānas valsts aģentūra AZERTAC.

Par iemeslu šīm apsūdzībām kalpoja divi mīnu sprādzieni Kalnu Karabahas Azerbaidžānas kontrolētajā daļā otrdien. Pirmajā gadījumā uz mīnas uzbraucis valsts autoceļu dienesta automobilis un gājuši bojā divi dienesta darbinieki, bet otrajā eksplozijā zaudējuši dzīvību četri Iekšlietu ministrijas darbinieki, kas bija devušies uz notikuma vietu, taču viņu automobilis uzbraucis uz mīnas.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.

2020.gadā uzliesmojusī karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, kas ilga sešas nedēļas, beidzās, kad abas valstis ar Krievijas starpniecību noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu. Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Neskatoties uz Armēnijas un Azerbaidžānas miera sarunām ASV un ES paspārnē, uz abu valstu robežas bieži notiek sadursmes.