Privāto pensiju fondu pensiju plānos pirmajā pusgadā iemaksāts par 0,1% vairāk

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2023.gada pirmajā pusgadā samazinājušās par 3,1% salīdzinājumā ar 2022.gada pirmajiem sešiem mēnešiem un veidoja 40,253 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas augušas par 14,8% - līdz 10,366 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad pirmajos sešos mēnešos izmaksāti 24,056 miljoni eiro, kas ir par 29% mazāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā, tostarp 95,5% jeb 22,976 miljoni eiro izmaksāts saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2023.gada jūnija beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 731,075 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2022.gada beigām ir pieaugums par 9,4% jeb 62,827 miljoniem eiro.

Privāto pensiju plāniem šogad jūnija beigās bija pievienojušies 396 552 dalībnieki, kas ir par 12 211 jeb 3,2% vairāk nekā 2022.gada beigās.

Tostarp pensiju plānu aktīvo dalībnieku skaits pieaudzis par 3,3%, veidojot 198 746, kamēr pasīvo dalībnieku jeb iedzīvotāju, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā nav veikuši iemaksas, bet vēl nav sasnieguši pensiju plānā noteikto pensijas vecumu, skaits palielinājies par 2% - līdz 120 518.

Latvijā jūnija beigās strādāja septiņi privātie pensiju fondi, tostarp seši atklātie un viens slēgtais, kas piedāvāja ieguldīt 20 pensiju plānos.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.