:format(webp)/nginx/o/2021/12/02/14237041t1h0376.jpg)
Pēdējos gados Latvijā atklāti vairāki skandalozi karteļi publiskajos iepirkumos, kur gaidāmas vēl gadiem ilgas tiesvedības. Tomēr pakāpeniski spēkā stājas Konkurences padomes lēmumi vecākās karteļu lietās, kas dod iespēju pasūtītājiem piedzīt zaudējumus. Ekonomikas ministrija secinājusi, ka šādu iespēju izmanto vien retais, tāpēc ministrija rosinās algot papildu darbiniekus Konkurences padomē, kas palīdzēs mazākām iestādēm iztiesāt no "kartelistiem" zaudējumus.
Pēc septiņu gadu tiesāšanās pērn spēkā stājās Konkurences padomes lēmums par sodu vairākiem "Volkswagen" mašīnu dīleriem, kuri saskaņojuši dalību valsts iepirkumos.
Konkurences padome norāda – kartelī iesaistītie pārdevuši mašīnas un autobusus vairāk nekā 30 pašvaldībām un citām valsts iestādēm. Padome visiem iesaistītajiem izsūtījusi mudinājumu piedzīt no dīleriem zaudējumus.
"Tāda aktīva kustība attiecībā uz šo jautājumu varbūt ir bijusi no atsevišķām pašvaldībām, kas ir interesējušās pie mums par šo lietu un iespēju vērsties ar zaudējumu prasībām. Bet varētu teikt, ka tāds praktisks izpildījums līdz reālām civillietām, prasību iesniegšanai, mums vismaz līdz šim nav zināms," norādīja Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička.
Konkurences padomes pārstāvis norāda – šobrīd kopumā esot jau ap 100 publisko iepirkumu pasūtītāju, kas cietuši no dažādiem karteļiem, taču prasības par zaudējumiem ceļ tikai daži.
Problēmai uzmanību pievērsusi Ekonomikas ministrija. Tā gatavo ziņojumu valdībai ar ieteikumu Konkurences padomei piešķirt aptuveni 300 000 eiro jaunu darbinieku algošanai, lai palīdzētu no "kartelistiem" piedzīt naudu tiem pasūtītājiem, kas dažādu iemeslu dēļ to tagad nedara: "Mūsu ieskatā tas tomēr varētu būt šīs nepietiekamās pieredzes dēļ šiem publiskajiem pasūtītājiem šādu civilprocesu strīdu risināšanā, zaudējumu kalkulācijā," iemeslus zemajai aktivitātei minēja Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktora vietnieks Intars Eglītis.
Lai gan Konkurences likumā faktiski pateikts, ka karteļa gadījumā zaudējumu apmērs ir 10%, prakse liecina, ka summu piedzīšanā rezultāti ir dažādi. Salīdzinoši veiksmīgi prasības tiesā aizstāv "Latvijas Valsts meži", kas cenšas piedzīt nepilnus 273 tūkstošus eiro no astoņām firmām, kuras saskaņoja dalību mežistrādes iepirkumā 2014. gadā.
No vienas firmas 48 tūkstošus piedzīt caur tiesu izdevies, vēl trīs firmas zaudējumus atlīdzināja labprātīgi, taču divos gadījumos pirmā instance prasību noraidījusi un lietas nonākušas līdz Augstākajai tiesai.
Naudas ziņā krietni apjomīgāka ir Rīgas domes cīņa ar būvnieku "Velvi". Tā ir vienīgā kompānija bēdīgi slavenajā "būvnieku karteļa" lietā, kas noslēdza izlīgumu un sodu konkurences uzraugiem samaksāja. Konkurences padome norāda, ka "Velve" izlīguma rezultātā pārkāpumu ir atzinusi. Tomēr, kad Rīgas dome un tās uzņēmums "Rīgas nami" prasīja "Velvei" atlīdzināt zaudējumus, uzņēmums atteicās maksāt.
Rīgas domes un "Rīgas nami" pārstāvis tiesvedībās zvērināts advokāts Sandis Petrovičs par "Velves" pozīciju teica: ""Velve" spēlē tādu dubultspēli vai teātri, jo savukārt tiesvedības procesos, kas šobrīd ir pret viņiem, tajos "Velve" apgalvo, ka patiesībā nekāds kartelis nav, tas nav pierādīts, jo, "Velvei" vienai pašai atzīstoties karteļa esamībā un dalībā tajā, nav neviena cita, ar ko "Velve" būtu sarunājusies."
"Velve" pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns skaidroja: "Ja nav vēl viena dalībnieka, piedodiet, nav līguma. Tāpat nav grupas. Ja jūs viens pats sakāt: "Es grupā aplaupīju banku," bet pārējie dalībnieki nav zināmi, kādā veidā jūs var notiesāt un atzīt, ka jūs esat notiesājams par grupveida bankas aplaupīšanu?"
Bitāns arī pauda, ka neskatoties uz 10% zaudējumu prezumpciju likumā, tiesā sadārdzinājums ir jāpierāda. "Velves" pozīcija ir, ka visi darbi izdarīti atbilstoši tirgus cenām: "Tas, ko arī pati Konkurences padome konstatēja – vienošanās, ja arī bija, tā nebija vērsta uz sadārdzinājumu. Tas nozīmē, ka, pat ja tur ir kaut kāda vienošanās, tā nebija ar mērķi sadārdzināt. Tā bija ar mērķi sadalīt, iespējams, kaut kādus iepirkumus," teica Bitāns.
Līdz šim Rīgas centienos piedzīt zaudējumus no "Velves" sekmes ir mainīgas. Pirmā instance apmierinājusi Rīgas domes prasību 3,2 miljonu eiro apmērā par trīs skolu un VEF pils būvniecību, taču pašvaldības uzņēmuma "Rīgas nami" tiesvedībā par 1,7 miljonu eiro piedziņu no Bolderājas sociālo māju būvniecības izmaksām pirmā instance prasību noraidījusi. Abās lietās lēmumi pārsūdzēti.
"Tiesa ir saskatījusi, ka šajās abās lietās, lai arī tās ir ārkārtīgi līdzīgas, nav bijuši vienlīdz apjomīgi pierādījumi iesniegti. Konkrēti "Rīgas namu" gadījumā nav tapis pienācīgi konstatēts, ka sauktās sociālās mājas Mežrozīšu ielā, par ko ir strīds šajā lietā, ir uzskatāms par kartelizētu objektu," situāciju komentēja Rīgas domes pārstāvis lietās Sandis Petrovičs.
Atšķirīgie spriedumi liek būt piesardzīgam citam lielam "Velves" klientam – Liepājas reģionālajai slimnīcai, kura arī gatavo prasību pret "Velvi" par to, ka būvnieka dalības kartelī dēļ slimnīcas rekonstrukcijas projektam zaudēts vairāk nekā miljons eiro Eiropas Savienības finansējuma.
Slimnīcas valdes loceklis Andris Vistiņš uzsver – tiesāšanās prasa gan laiku, gan izdevumus, tāpēc lēmumu par to pieņems tikai tad, kad būs redzams rezultāts Rīgas lietās pret "Velvi": "Mēs gribam būt pārliecināti ka tiešām šis tiesvedības virziens, uz kuru mēs tiecamies, ir izsvērts un pārdomāts. [..] Ceram, ka šī gada laikā būs vairāk skaidrs Rīgas domes un "Velves" tiesvedības procesā, kā tiesa uz šo gadījumu skatās."
Līdzīgā situācijā kā "Velve" ir arī ceļu būves karteļa dalībnieks "A.C.B". Kompānija arī noslēdza izlīgumu, lēmumu par karteli nepārsūdzēja. Vienīgais kartelī cietušais uzņēmums "Latvijas Valsts ceļi" izvēlējies citu tiesvedības taktiku – piedzīt zaudējumus, nepilnus 3,5 miljonus eiro, no visiem trim sodītajiem ceļu būvniekiem solidāri, nevis katra atsevišķi.
"Patlaban viņiem ir iztecējis tas termiņš, kurā viņiem būtu jāsniedz sava atbilde vai arī jāsamaksā labprātīgi naudas summas. Neviens no viņiem tās naudas summas nav samaksājis, kas nozīmē, ka Latvijas Valsts ceļi gatavo pieteikumus tiesai un tālāk sekos tiesvedība," teica "Latvijas Valsts ceļi" pārstāve Anna Kononova.
"A.C.B" Latvijas Televīzijai atbildēja, ka vēl vērtē, vai "Latvijas Valsts ceļu" prasītos zaudējumus atlīdzināt.
Konkurences padomes pārstāvis Māris Spička norāda, ka grūtāk piedzīt zaudējumus ir tieši mazajām pašvaldībām vai iestādēm ar maz resursiem, kā rezultātā kartelisti pilnā apmērā par nodarījumiem neatbild. Viņš stāsta, ka zaudējumus piedzīt ir svarīgi arī tāpēc, lai tas kļūtu par vēl vienu argumentu, kāpēc karteļos labāk neiesaistīties.
"Panākot šos zaudējumu atlīdzinājumus, kas bieži vien summāri var būt pat lielāki nekā Konkurences padomes uzliktie naudas sodi, tie tālākā nākotnē atturēs pārkāpējus no pārkāpumu izdarīšanas," teica Spička.
Viņš arī uzsver, ka zaudējumus atlīdzināt jāprasa ne tikai valsts iestādēm, bet jebkuram, kam nācies pārmaksāt karteļu dēļ.
Ekonomikas ministrija gan atzīst, ka Konkurences padomei pastāv risks nonākt interešu konfliktā gadījumā, ja tai tiešām valsts uzdos palīdzēt piedzīt zaudējumus no kartelistiem. Šādu funkciju varētu uzticēt tikai tad, ja tā būtu pilnībā nodalīta no karteļu izmeklētājiem.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)