Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis
Iesūti ziņu!

"Pēdējā brīža ministri." Siliņas valdības veidošana noslēdzas spraigi

Darbu sāk Evikas Siliņas valdība
Darbu sāk Evikas Siliņas valdība Foto: Zane Bitere/LETA

Evikas Siliņas (JV) apņemšanās izveidot valdību līdz septembra vidum ir izpildīta pēdējā brīdī, jo daži ministri uzrunāti vien dažas dienas pirms Saeimas balsojuma, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De Facto".

"Jaunās Vienotības" (JV), Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" koalīcijas Ministru kabinets uz svinīgo sēdi sanāca 15. septembra pēcpusdienā. Šo termiņu neizjauca ne tas, ka trīs dienas pirms valdības apstiprināšanas vēl netika nosaukts jomu sadalījums starp partijām, ne Eiropas prokuratūras un KNAB aktivitātes Valmieras domē. Tās vadītājs

Jānis Baiks tika aizturēts un lika panervozēt saviem kolēģiem JV valdē, no kuras izstājās valdības uzticības balsojuma priekšvakarā.

Tieši divas diennaktis līdz paredzētajam balsojumam par jauno valdību premjerministra amata kandidāte Siliņa beidzot nosauca visus potenciālos ministrus. Publiskai diskusijai par pēdējā brīdī nosauktajiem kandidātiem laika faktiski neatlika, un bija diezgan skaidrs, ka viedokļi tiks uzklausīti, bet valdības sastāvā nekas mainīts netiks – pretstatā, piemēram, nedēļu iepriekš no nozares atskanējušajiem iebildumiem pret Gunāru Kūtri (ZZS) kā kultūras ministru.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, trešdienas rītā no Siliņas uzzinājis valdības sastāvu, piekrita, ka to varēja nosaukt arī vismaz pāris dienas ātrāk, taču steidza mierināt, ka žurnālisti ministrus iztaujāt varēs arī pēc valdības apstiprināšanas: "Faktiski Ministru kabinetā darbosies cilvēki, kas ir tomēr gājuši cauri vēlēšanām, tātad tomēr gājuši cauri zināmam vērtējuma sietam Saeimas vēlēšanu procesā. Tie ir politiķi, tie darbojušies gan pozīcijā, gan opozīcijā. Daudzi ministri arī turpina darbu. Tas tomēr man liek teikt, ka nu nav tā, ka tie būtu gluži pilnīgi nepazīstami cilvēki."

Jāpiebilst, ka skaidrības līdz trešdienas rītam nebija ne tikai par ministru kandidātiem, bet arī par portfeļu sadali starp partijām. Piemēram, tas, ka Veselības ministrija būs JV pārziņā, bija pēdējā brīža lēmums, noprotams no Siliņas: "Visi partneri uzskatīja pārējie, ka JV jāuzņemas atbildība pār veselības nozari.

Tā kā līdz šim mums nebija veselības ministra tāda izteikta amata kandidāta bez Andas Čakšas, tas mums, protams, prasīja arī laiku iekšienē atrast potenciāli labāko kandidātu, kas spētu gan sadzirdēt nozari – un tāpēc, es domāju, ārsts ļoti labi saprot tās vajadzības, kas mums šobrīd veselības nozarē ir, – bet tajā pašā laikā arī spētu risināt tās menedžmenta problēmas, vadības izaicinājumus."

Par šo kandidātu kļuva Hosams Abu Meri – Saeimas deputāts un praktizējošs ārsts.

Lēmums viņam neesot nācis viegli, atzīst Abu Meri:

"Protams, es neesmu vadījis milzīgi lielas iestādes, bet es esmu politikā jau ilgi. Es diezgan saprotu lietas. Domāju, gan kā ārsts, gan arī kā politiķis jau vairāk kā 10 gadus, gan biju Sociālo un darba lietu komisijā un apakškomisijā, kur vispār nāk visi jautājumi, kas saistīti ar medicīnu, ar ārstiem, ar budžetu un ar visu. Es to saprotu."

Tikmēr ZZS jau otrdienas vakarā pateica, ka amatiem deleģēs visus piecus Saeimas vēlēšanu apgabalu līderus, bet konkrētos amatus nosaukt atturējās. Kūtris, kurš pirms nedēļas vēl nepauda vēlmi kļūt par Saeimas priekšsēdētāju, nu ir šī amata kandidāts. Balsojums par izmaiņām Saeimas prezidijā iecerētas nākamajā trešdienā.

Kādreizējais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Kūtris uzskata, ka viņš pratīs pārstāvēt Saeimu gan Latvijā, gan arī starptautiski. Viņa biogrāfija vai sociālajos tīklos izceltie izteikumi no astoņus gadus vecas intervijas par Krimas aneksiju un Krievijas lomu karadarbībā Ukrainā tam nebūšot šķērslis, pārliecināts politiķis.

"Es, protams, pateicos tiem, kas seko manām skolas gaitām, komjaunieša gaitām un dažādiem izteicieniem dažādos laikos.

Es gribu teikt, ko mums Latvijas Universitātē juristiem ir ļoti labi iemācījuši: ja jūs skatāties konkrētā cilvēka izteicienus vai darbus, skatieties konkrēto vēsturisko situāciju. Un toreiz kā jurists un arī kā normāls Latvijas iedzīvotājs skaidri sapratu, ka diez vai Krievija atdos Krimu Ukrainai.

Nu, vai šobrīd viņi ir atdevuši, vai viņi gatavojas atdot? Tas ir loģisks secinājums, ka Krievija tur ir iegājusi un paņēmusi," klāsta Kūtris.

Ja par Kūtri kā iespējamo Saeimas spīkeru kurnēšana ir vien sociālajos tīklos, tad par deputāta un lauksaimnieka Kaspara Meļņa (ZZS) nominēšanu par klimata un enerģētikas ministru, kura pārziņā tiks nodota arī vides aizsardzība, atklātu protesta vēstuli uzrakstīja vides nozares organizācijas.

Melnis to komentē optimistiski: "Mums tie mērķi jāsasniedz kopīgi. Gan lauksaimniekiem, gan vides organizācijām, gan arī mums pašiem – katram no mums. Tāpat arī ļoti liels uzsvars būs uz Satiksmes ministriju, jo mēs gribam, mums ir tie lielie uzstādījumi – klimatneitrāli 2050. gadā, un mēs nevaram vienkārši tā, ka viens sektors to visu iznesīs.

Un tas viss iet caur diskusiju un caur kopējiem punktiem, kur mēs kopīgi to varam sasniegt. Jo es uzskatu tiešām, ka mēs visi domājam, un arī kā lauksaimnieks, ka mēs gribam dzīvot tīrā, ekoloģiskā vidē un lai tāda ir arī vide mūsu bērniem un mazbērniem."

Vēl pirms nedēļas Melnis gatavojās kļūt par ekonomikas ministru.

Taču šonedēļ šim amatam tomēr tika izvirzīts līdzšinējais ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis. Viņš šo rokādi skaidro šādi: "Daudzi jau pieņēma, ka es jau esmu Saeimas priekšsēdētājs, bet mums bija svarīgi saprast, kādi ir valdības deklarācijā dotie uzdevumi un kādā veidā mēs tos izpildīsim.

Un šajā gadījumā mūsu drošības pamats viennozīmīgi ir ekonomiskā izaugsme, un mums jāsūta šie savi spēki, jāsadala tā, lai mēs saprastu to, ka katrs cilvēks savā vietā spēs izpildīt tos uzdevumus, kas valdības deklarācijā minēti. Ekonomikas jomā tie ir gana nozīmīgi, un tā bija mūsu frakcijas vienošanās, un mēs arī sūtām pieredzējušus līderus."

Tikmēr "Progresīvo" iecerētajā ministru sadalījumā izmaiņas ienesa kaislības ap Kultūras ministriju un partneru nostāja par veselības nozares uzticēšanu premjeres partijai. Par kultūras ministri tika izvirzīta Rīgas domniece un Kino muzeja vadītāja Agnese Logina, kura būs vienīgā ministre valdībā bez Saeimas darba pieredzes.

"Politikā es esmu ienākusi ar "Progresīvajiem". Es esmu bijusi "Progresīvo" dibināšanā, es esmu "Progresīvo" biedre kopš pirmās dienas, esmu bijusi arī "Progresīvo" valdē. Līdz ar to tā mana politiskā pieredze ir cieši saistīta ar "Progresīvajiem" un tā kā es esmu arī kā politiķe attīstījusies kopā ar "Progresīvajiem". Līdz ar to man var pārmest politikas pieredzes trūkumu tāpat kā "Progresīvajiem" to var pārmest. Bet kaut kādā brīdī, ja mēs vēlamies pārmaiņas, tad tās ir jāveic," saka Logina.

Šonedēļ beidzot arī oficiāli apstiprinājās versija, ka Krišjānis Kariņš no premjera kļūs par ārlietu ministru. Viņš joprojām ir arī JV valdes priekšsēdētājs, tāpēc viņam bija jāatbild arī par apvienības valdes locekļa, Valmieras mēra un partijas "Valmierai un Vidzemei" vadītāja Jāņa Baika aizturēšanu KNAB un Eiropas prokuratūras uzsāktajā lietā par iespējamu ERAF fonda līdzekļu izsaimniekošanu.

"Pirmkārt, es pilnībā uzticos mūsu tiesībsargājošajām iestādēm un jāļauj viņām strādāt. Es neesmu šobrīd vēl informēts, vai ir konkrēta un kāda veida apsūdzība celta. Balstoties uz to, ja ir kāda apsūdzība celta, tad protams mūsu partiju apvienība attiecīgi arī rīkotos," dienu pēc Baika aizturēšanas pauda Kariņš.

Iepriekš, kad vēl notika mēģinājumi izveidot plašāku koalīciju, tieši JV piedāvāja koalīcijas sadarbības dokumentos fiksēt, ka lēmumu pieņemšanā nedrīkstot iesaistīt sankcijām pakļautas un arī aizdomās turētas vai apsūdzētas personas.

Savukārt Baiks vēl nesen sēdēja pie valdības veidošanas galda blakus Siliņai.

"Man nav bijis vienkārši fiziski laika sazināties arī ar Jāni Baiku šajā situācijā. Es domāju, ka tiklīdz kā būs kāda lielāka skaidrība, kas tur ir noticis, tad arī valde sazināsies. Mums ir atbildīgas personas, kas to var partijā izdarīt, un pieņemsim lēmumu.

Es domāju, tas nav gadījums, par kuru man būtu jāšaubās, ka mēs nespēsim pieņemt lēmumu," trešdien "De Facto" pauda tobrīd vēl premjerministres kandidātes statusā esošā Siliņa.

No neērtās situācijas JV palīdzēja iziet pats Baiks, Saeimas balsojuma priekšvakarā partiju apvienībai paziņojot, ka no valdes izstājas. Pagaidām gan nav skaidrs, vai tas ietekmēs partijas “Valmierai un Vidzemei” sadarbību ar premjeres Siliņas apvienību

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu