/nginx/o/2022/06/01/14594021t1h502c.jpg)
ASV valdības publicēts ziņojums par cilvēktirdzniecību "2023 Trafficking in Persons Report" norāda, ka Latvijā ir zems zināšanu līmenis par cilvēktirdzniecības riskiem, kas attiecīgi maznodrošinātas un mazizglītotas cilvēku grupas vēl vairāk pakļauj briesmām. Tieši visneaizsargātākā grupa ir bērni, kas uzauguši bērnunamos, ziņo "360 TV" raidījums "ZIŅneši".
Bērnu namā "Vecružinā" Silmalas pagastā atrodas vairāki trīsistabu dzīvoklīši. Katrā no tiem ir kopīga virtuve un balkons, uz kura aug tomāti. Tajos kopā dzīvo 15 jaunieši un bērni, kas paši izaudzējuši tomātus.
Bērni ar centra "Marta" un Tiesībsarga biroja pārstāvjiem pārrunā smagus tematus: cilvēktirdzniecību, moderno verdzību un ekspluatāciju. ASV ziņojumā par cilvēktirdzniecību Latvijā bērnunami esot atzīmēti kā problēmzona - jaunieši, sākot pastāvīgu dzīvi, meklē arī emocionālu pieķeršanos.
Cilvēktirgoņi šo vēlmi var izmantot ļaunprātīgi. Kā atzīst centra "Marta" speciālistu komandas vadītāja Linda Saviele, bieži vien jauniešiem tiek solīti labi dzīves apstākļi ārzemēs, uz ko viņi bieži iekrīt.
"Ļoti bieži tiek solīta "zelta dzīve" ārzemēs - laba alga un labi dzīves apstākļi. Bieži vien tiek nosegtas transporta izmaksas, pirmos trīs mēnešus ļauj dzīvot bez maksas. Pēc tam tas viss tiek norakstīts kā parāds un cilvēks iedzīvojas vēl lielākos parādos, netiekot ārā no šīs situācijas. Vervētāji izliksies jauki, bet tad atradīs veidu, kā šantažēt un manipulēt. Cilvēktirdzniecība var sākties ar pavisam neaizdomīgu saraksti ar svešinieku sociālajos medijos. Ārzemēs ir gadījumi, kad vervētāji meklē pēc tēmturiem Instagram, piemēram #jūtosvientuļi, vai arī pēc Instagram norādītās lokācijas meklē bērnunamus."
Visbiežāk Latvijā seksuāli izmanto tieši meitenes un sievietes, bet vīriešus paverdzina dažādos darbos un piespiež pastrādāt noziegumus.
Centra vadītāja Iluta Lāce norāda, ka viss minētais ir tikai aisberga redzamā daļa. Nereti esot gadījumi, kad kādu noziegumu nekvalificē kā cilvēktirdzniecību, bet kā ko citu, kas mazina nozieguma svaru un sodu par to.
Lāce skaidro, ka tieši zināšanu trūkums ir viens no faktoriem, kas mūsu valstī vairo cilvēktirdzniecību. Viņas ieskatā jāveido dažādas apmācības riska grupām, lai mazinātu šīs iespējas, taču ideja bieži vien pazūd varas gaiteņos, kur nepietiek gribas tās realizācijai.
Vairāk skaties 1188.lv.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)