Šlesers: "Latvija pirmajā vietā" balsos pret Siliņas valdību (1)

"Redzam, ka valsts stagnē un mēs dzīvojam uz aizņemtās naudas. Vienīgais konkrētais punkts, kas iekļauts jaunajā valdības deklarācijā, ir par žoga izbūvi uz Austrumu robežas," klāstīja Šlesers.

Vienlaikus LPV līderis no jaunās valdības sagaida valdības rīcību par to, kā attīstīsies Latvijas ekonomika.

Jau ziņots, ka Saeimas sēdē šodien plānots lemt par topošās valdības apstiprināšanu Evikas Siliņas (JV) vadībā.

Sēdi paredzēts sasaukt plkst. 10.

Pirms tam plkst.9 Saeimas nama Viesu zālē plānota jauno valdību veidojošo partiju jeb koalīcijas sadarbības līguma un Siliņas vadītā Ministru kabineta deklarācijas svinīgā parakstīšana, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā. Dokumentus parakstīs "Jaunās vienotības" (JV), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" pārstāvji.

Siliņas ministru padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Ilze Čikule aģentūrai LETA pavēstīja, ka pēc Saeimas sēdes ar jauno Ministru prezidenti gaidāmas divas preses konferences - pirmā plānota 30 minūtes pēc Saeimas sēdes beigām Viesu zālē, bet otrā tikšanās ar medijiem varētu būt aptuveni divas stundas pēc pirmās preses konferences Ministru kabineta ēkā.

Tāpat piektdien gaidāma īsa pirmā svinīgā Ministru kabineta sēde. Precīzs valdības sēdes laiks vēl nav zināms.

Koalīcija līgumā paredzēts "adresēt" iepriekš paustās bažas par Ventspils politiķa Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij"/ZZS) iespējamo ietekmi uz valdības darbu. Lai mazinātu šo risku, Siliņa iepriekš uzsvērusi, ka koalīcija līgumā tiks ietverta iespēja viņai atbrīvot no amata ministru, kura darbībā tiktu konstatēta Lemberga ietekme.

Koalīcijas līgumā arī varētu tik aprakstīta jau ierastā prakse, ka sanāksmēs no politiķu puses var piedalīties tikai Saeimā ievēlētas, parlamenta uzticību saņēmušas amatpersonas.

Topošās koalīcijas partneru deklarācijas projekta virsmērķī teikts, ka Latvija ir latviska, labklājīga, droša un iekļaujoša Eiropas valsts, kura ilgtspējīgi attīstīsies demogrāfisko, klimata, tehnoloģiju un digitālo pārmaiņu laikā. Reizē brīvība, demokrātija, tiesiskums un latviskā kultūrtelpa ir valsts pamatvērtības, kuras caurvij ikvienu mūsu lēmumu.

Iesaistot sabiedrību un veicinot iedzīvotāju izglītību visa mūža garumā, panāksim vienlīdzīgas un taisnīgas iespējas ikvienam Latvijā dzīvot cieņpilnu dzīvi un īstenot savus mērķus.

Partneri arī vienojušies par konkrētiem darbiem, kas jāpaveic līdz šā gada beigām, kas tiks vēl pievienoti koalīcijas darbu reglamentējošajiem dokumentiem.

Topošā koalīcija vienojusies līdz gada beigām ieviest mehānismus elektroenerģijas sadales tīklu tarifu pieauguma daļējai kompensācijai, kā arī risinājumus hipotekāro kredītu refinansēšanas pakalpojumu plašākam piedāvājumam un novērst administratīvos un finanšu ierobežojumus klientu pārejai starp kredītiestādēm.

Partneri apņēmušies ieviest banku peļņas nodokli un ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kā arī nostiprināt pāru kopdzīves regulējumu un izstrādāt ilgtspējīgu izglītības finansēšanas modeli.

Kā ziņots, no parlamenta jaunveidojamās valdošās koalīcijas sadalītajiem 16 amatiem valdībā un Saeimā puse jeb astoņi tiks topošās premjeres pārstāvētajai JV, pieci ZZS, bet trīs - "Progresīvajiem", paziņojusi Ministru prezidenta amata kandidāte Siliņa.

Saskaņā ar viņas teikto, JV papildus premjera amatam valdībā tiks pie finanšu ministra, veselības ministra, izglītības un zinātnes ministra, ārlietu ministra, iekšlietu ministra, tieslietu ministra, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra krēsla.

Līdz ar to savu amatu saglabās pašreizējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Ārlietu ministra krēslā oficiāli sēdīsies līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un aizejošās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezīsies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV). Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri kļūs kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa (JV). Savukārt veselības ministra amats tiks uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri (JV).

ZZS pienāksies Saeimas priekšsēdētāja amats, kā arī ekonomikas ministra, zemkopības ministra, labklājības ministra un klimata un enerģētikas ministra portfeļi.

Saeimas spīkera amatam ZZS virzīs Saeimas deputātu, kādreizējo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri (ZZS), ekonomikas ministra amatam - ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Viktoru Valaini, zemkopības ministra amatam - Saeimas deputātu Armandu Krauzi (ZZS), labklājības ministra amatam - kādreizējo labklājības ministru, Saeimas deputātu Uldi Auguli (ZZS), bet klimata un enerģētikas ministra amatam - Kasparu Melni (ZZS).

Savukārt "Progresīvie", pirmo reizi strādājot valdībā, varēs uzņemties atbildību par aizsardzības nozari, kultūru un satiksmi.

Kultūras ministra amatam "Progresīvie" piedāvā Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja direktores, Rīgas domes deputātes Agneses Loginas (P) kandidatūru, aizsardzības ministra portfeli varētu saņemt Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāts Andris Sprūds (P), bet par satiksmes ministru kļūtu "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens.

Topošajai koalīcijai ir 52 deputātu balsis, turklāt valdības apstiprināšanu papildus apņēmies atbalstīt arī neatkarīgais deputāts, "Gods kalpot Rīgai" valdes priekšsēdētājs Oļegs Burovs, kura pārstāvētā partija ir vienojusies par sadarbību ar ZZS.