/nginx/o/2023/07/06/15438515t1h660a.jpg)
2018. gadā Latvijā veiktie grozījumi par pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās vidusskolu posmā nepārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (ECK) noteiktās tiesības uz izglītību, secinājusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT).
Kā informē Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce, ECT ir pasludinājusi spriedumu lietā "Valliulina un citi pret Latviju", vienbalsīgi atzīstot, ka pirms pieciem gadiem pieņemtie grozījumi par latviešu valodas proporcijas palielināšanu mācībās nepārkāpj konvenciju.
Saeima 2018. gada 22. martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredzēja ar 2019./2020. mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā. Par likumprojektiem nobalsoja 58 deputāti, savukārt 18 parlamentārieši balsoja pret.
Priekšlikumu šādām pārmaiņām toreizējais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JV) izvirzīja 2017. gada oktobra sākumā. Tam pavisam drīz sekoja arī pirmie protesti pret izglītības valodas reformu, kur Latvijas Krievu savienība, Krievu skolu atbalsta štābs, kā arī atsevišķi partijas "Saskaņa" biedri mēģināja iestāties par bilingvālās izglītības saglabāšanu, tostarp piedāvājot arī nodrošināt krievu skolu autonomiju.
Puses lietā "Valliulina un citi pret Latviju" trīs mēnešu laikā var lūgt lietas atkārtotu izskatīšanu ECT Lielajā palātā.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)