Siliņas valdība: jaunie vecie ministri, pavisam jaunie ministri un dinamika ap kultūru

Potenciālā Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) kandidāta Gunāra Kūtra vārds nozarē izraisīja ažiotāžu, kuru pamanīja arī “Progresīvie”, tāpēc vairākas dienas koalīcijas kuluāros notika diskusijas par to, ko darīt ar Kultūras ministriju.

"Šobrīd tādu lielu domstarpību mums, manuprāt, īsti ne par ko nav," šie Evikas Siliņas trešdien pēcpusdienā paustie vārdi izrādījās nedaudz pārsteidzīgi. Dienu vēlāk viņai publiski nācās platformā "X" jeb bijušajā tviterī uzsvērt, ka partiju sarunas par amatu sadalījumu un kandidātiem vēl turpinās. Neilgi pirms tam "Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs bija ietvītojis, ka partija redzot un dzirdot sabiedrības reakciju un bažas, taču sarunas par valdības sastāvu vēl neesot noslēgušās.

"De facto" zināms, ka šis ieraksts bija saistīts ar vairāku kultūras un mediju nozares nevalstisko organizāciju publiski paustajām bažām par jurista, krimināltiesību speciālista Gunāra Kūtra potenciālo kandidēšanu uz kultūras ministra amatu. Arī pats ZZS deputāts sarunā ar "De facto" neslēpa, ka bijis izbrīnīts par šāda amata piedāvājumu, kas gan vēl neesot oficiāls, tomēr iespēju kļūt par kultūras ministru nenoraidīja: "Es pats atbalstu, ka ministriju vajadzētu vadīt profesionālim, kas tajā jomā pārzina visus jautājumus. Mūsu valstī tā politika ir tāda un arī Rietumeiropas valstīs, ka ministrs – obligāti viņam nav jābūt profesionālim, viņš ir politiskās ideoloģijas veidotājs tajā ministrijā, un īstais administrācijas vadītājs ir valsts sekretārs. Es domāju, ka vadīšanas metodes man ir zināmas un es saprotu, kā var vadīt ministriju. Tēmas un problēmas man ir saprotamas. Es, protams, neesmu iedziļinājies līdz šim tiktāl, lai uzreiz momentā tās uzskaitītu, bet es varu nosaukt – sabiedriskais medijs, sabiedrības integrācijas tēmas, kas ir šobrīd atstātas novārtā vairāk."

Gadījumā, ja Kūtris kļūtu par ministru un uz laiku noliktu deputāta mandātu, Saeimā nonāktu bijušais Augstākās padomes deputāts un kādreizējais Rīgas vicemērs Jānis Dinevičs. Viņš vada vienu no Zaļo un Zemnieku savienības dalībpartijām – Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju.

Saeimas kuluāros tieši Dineviča iespēja tikt pie tā dēvētā mīkstā mandāta tiek minēta par ticamāko iemeslu tam, kāpēc Kūtri plānots virzīt par ministru.

Uz Saeimas priekšsēdētāja amatu Kūtris, kuram ir pieredze prezidija darbā laikā, kad viņš pārstāvēja partiju “No sirds Latvijai”, nepretendējot. Tajā nokļūt varētu ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis, kurš gan uzsver – svarīgāk par to, kurš cilvēks nonāks spīkera amatā, esot koalīcija izpratne par to, ko tajā darīt: “Jautājums, kāds ir uzdevums, ko caur šo pozīciju grib panākt – gan mums, gan visai komandai kopumā, Saeimai kopumā. Kas ir tas, ko sagaida no Saeimas priekšsēdētāja – vai tas ir vienkārši novadīt sēdes vai citi uzdevumi? Jo Saeimas priekšsēdētājs par ļoti plašu tvērumu atbild. Tā kā manā ieskatā šis jautājums, tieši tāpat kā visi citi jautājumi, ir sarunu, diskusiju elements, kas vēl tikai būs.”

Oficiāli lemt par ministru kandidātiem ZZS frakcija sola lemt tikai pirmdien, taču starp izskanējušajiem kandidātiem divi ir ar jau zināmu pieredzi tagad iecerētajās ministrijās – Uldis Augulis labklājības ministra krēslā varētu nonākt jau trešo reizi, savukārt Armands Krauze ir bijis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs.

Ekonomikas ministra amatā varētu nonākt jaunpienācējs lielajā politikā – Kaspars Melnis. Viņš Saeimas deputāta amatā ir nepilnu gadu, iepriekš bijis pašvaldības deputāts un šobrīd ir arī Lopkopības saimniecību asociācijas valdes priekšsēdētājs. “Ekonomika man ir tuvs un saprotams portfelis, teiksim tā. Protams, ar zemkopību ļoti saaudzis kopā esmu, bet ekonomika ir tas pats tur viens kopā. Un ņemot vērā, ka tautsaimniecības komisijā ir ļoti daudz strādāts par šiem jautājumiem, tas nebūtu tā, ka kaut kas pilnībā nesaprotams,” pauž Melnis.

No 16 amatiem, kas jāsadala koalīcijai – 15 valdībā un Saeimas priekšsēdētājs – ZZS pienākas pieci, savukārt trīs ministru portfeļi tiek “Progresīvajiem”.

Iespēju uzņemties šo amatu pieļauj Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājs, Latvijas Ārpolitikas institūta bijušais direktors Andris Sprūds, vispirms gan uzsverot, ka diskusija par amatiem koalīcijā vēl turpinās: “Ja runā par mani personīgi, tad man pēdējie 20 gadi ir saistīti ar drošības sfēru, ārējās drošības sfēru vispirms, tā kā tas sevī ietver gan ārlietas, gan aizsardzību, un respektīvi šīs tēmas ir ļoti, ļoti saistītas. Katrai tēmai, nenoliedzami, ir sava specifika, katrai savi akcenti. Protams, ka aizsardzībā iekšēji šis spektrs ir ļoti plašs, sākot no valsts aizsardzības dienesta ieviešanas beidzot ar Sēlijas poligonu, valsts aizsardzības mācību – ļoti daudz dažādi elementi, kuriem jāpievērš uzmanība, par kuriem būs jādomā.”

Savukārt JV bez četriem jau amatos esošajiem ministriem un Siliņas būtu jāatrod vēl trīs vakanto ministru portfeļu turētāji. Visticamāk, iekšlietu ministra amatā pēc četru gadu pārtraukuma varētu atgriezties Rihards Kozlovskis, kura padomnieces lomā pirmos soļus izpildvarā savulaik spēra Siliņa. Septiņus gadus Iekšlietu ministriju savulaik vadījušais Kozlovskis apgalvo, ka ir komandas cilvēks, tāpēc vajadzības gadījumā ir gatavs amatā atgriezties. Vaicāts, kā tas iet kopā ar JV vēlmi pēc lielākas dinamikas un kaut kā jauna valdības darbā, Kozlovskis saka: “Man katrā ziņā bija iespēja pašlaik paskatīties uz nozari no malas arī, attiecīgi strādājot gan Budžeta komisijā, gan tagad Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Tā kā nav jau tā, ka es nevērtēju un neanalizēju procesus ministrijā.”

Bez stāstiem par to, ka lēmums frakcijā vēl nav pieņemts, faktu, ka ir uzrunāta un arī jau piekritusi uzņemties reģionālās attīstības lietu ministres amatu, atzīst JV apvienībā pārstāvētās Kuldīgas reģionālās partijas līdere, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Inga Bērziņa. Viņa ilgstoši bijusi Kuldīgas novada vadītāja, taču valdības darba pieredzes Bērziņai vēl nav, turklāt JV frakcijā ir arī vairāki citi kādreizējie pašvaldību vadītāji vai deputāti. Tomēr ministres amatam nolūkota tika tieši Bērziņa, kura to komentē šādi: “Tādu konkursiņu īsti neesmu sajutusi, jo, kā es jau esmu teikusi arī saviem kolēģiem, ka man nav bijis mērķis noteikti kļūt par ministri, nākot uz Saeimu. Bet dzīvē ir izveidojies tā, ka man savukārt ir ļoti daudz kolēģu, kuri man ir uzdevuši jautājumu: “Nu kad tu beidzot būsi VARAM ministre, kad mēs tevi ieraudzīsim šajā amatā?” Un tas man savukārt dod tādu kā uzticības mandātu no cilvēkiem, ar kuriem es esmu strādājusi kopā.”

Demisionējušais premjers Krišjānis Kariņš kopš Edgara Rinkēviča kļūšanas par Valsts prezidentu pilda arī ārlietu ministra pienākumus. Viņš pats šonedēļ JV frakcijas sēdē nepiedalījās, tomēr sens premjera līdzgaitnieks, frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis nenoliedz, ka Kariņš varētu ieņemt ārlietu ministra amatu Siliņas valdībā.

Latkovskis kā lielākās topošās koalīcijas frakcijas vadītājs arī atgādina, ka disciplīna balsojumos būs ļoti svarīga, ņemot vērā nelielo skaitlisko pārsvaru pār opozīciju, un pirmais lielais pārbaudījums būs valsts budžeta pieņemšana:

Šonedēļ arī oficiāli kļuva skaidrs, ka balsojumā par valdību un arī vēlāk koalīcijai būs 53 balsis, jo “Latvija pirmajā vietā” frakciju šovasar pametušā deputāta Oļega Burova vadītā partija “Gods kalpot Rīgai” (GKR) vienojās par ilgtermiņa sadarbību ar Zaļo un Zemnieku savienību. Atbalsts valdībai būšot beznosacījuma, jo nekādus amatus viņš sev neprasot, apgalvo Burovs. Tomēr, ja būs piedāvājums vadīt kādu komisiju, partija to vērtēs.

Jāpiebilst, ka Rīgas domē GKR tagad uzņēmās vadību pār sociālo jomu, savukārt Saeimā šīs nozares atbildīgo komisiju vada potenciālā ministre Bērziņa, līdz ar to vieta drīz var kļūt vakanta. “Būs piedāvājumi – tad mēs izskatām. Jā, [Juris] Radzeviča kungs vada Sociālo jautājumu komiteju [Rīgas domē], bet tas nenozīmē neko vairāk. Vēlreiz – goda vārds, man pagaidām nekādi piedāvājumi nav izteikti, un es neskrienu ne pie viena un neprasu, kas man par to būs. Nē, tādas sarunas nav, goda vārds,” apgalvo Burovs.

Plašāk "De facto" sižetā: