Tiesību eksperts: Krievija vairākus gadus izmanto Interpolu uzņēmēju vajāšanai

Pašlaik Interpols ir izsniedzis 6947 sarkanos ziņojumus, kas paredz tiesībaizsardzības iestādēm visā pasaulē atrast un arestēt konkrēto personu. No šiem izsniegtajiem ziņojumiem gandrīz puse jeb 46% ir izsniegti, pamatojoties uz Krievijas lūgumu.

Pērnā gada sākumā, kad Krievija brutāli iebruka Ukrainā, ar Krieviju saistītu pieprasījumu īpatsvars bijis mazāks - 38%.

Jeļisejevs norāda, ka šāds īpatsvars starp uzsāktajām lietām nav normāls. Piemēram, pēc Amerikas Savienoto Valstu lūguma ierosinātas vien 4,3% Interpola lietu, bet Ķīnas - vien 0,5%.

Advokāts uzsver, ka kaut kādā veidā Krievija lobē savas intereses organizācijā un, neskatoties uz vairāku valstu apgalvojumiem, ka Krievijas pieprasījumi tiks kārtīgāki atsijāti, realitātē tas nenotiek.

Viņš skaidro, ka Interpols nevar vajāt cilvēkus vien pēc viņu politiskās pārliecības vai citu līdzīgu iemeslu dēļ, piemēram, ja Krievijas pilsonis ir pametis Krieviju, bēgot no mobilizācijas armijā - šādās situācijās Interpola meklēšanā cilvēku izsludināt nedrīkst.

Krievija ir iemācījusies apiet šo sistēmu, un pret cilvēku tiek ierosinātas dažāda veida krimināllietas, un šajā situācijā izsludināt starptautiskajā meklēšanā personu ir iespējams. Protams, politiskiem bēgļiem un citiem patvēruma meklētājiem civilizētās valstīs kā Latvija nekas nedraud, jo lielākoties Latvijas varasiestādes izprot lietas būtību un personu nemaz nemeklē, bet situācijās, ja viņa tiek aizturēta, tad problēma ātri tiek atrisināta ar advokātu palīdzību.

Riski pastāv, ja cilvēks nezina, ka viņš ir izsludināts starptautiskajā meklēšanā un, piemēram, ceļo uz kādu citu valsti, kura nemaz nav tik demokrātiska. Tad persona var tikt aizturēta un nosūtīta atpakaļ uz Krieviju.

Viņš uzsver, ka Krievijas varas iestādes vajā komersantus, kā arī citas personas, tai skaitā arī politiskas, pret kurām lielākoties tiek ierosinātas safabricētas lietas Krievijas teritorijā.