Žurnālistu asociācija: Mediju darbinieki internetā bieži piedzīvo draudus

"Re:Baltica" sadaļas "Re:Check" vadītāja un redaktore Evita Puriņa pauda, ka īpaši sabiedrības negācijas saņemtas Covid-19 laikā, kad skaidroti dažādi ar infekcijas izplatību saistītie aspekti un nepieciešamība vakcinēties. "Tā bija nenormāla pretestība," sacīja Puriņa, piebilstot, ka pandēmijas laikā saņēmusi ne tikai uzbrukumus tiešsaistē, bet arī telefona zvanus no nepazīstamiem cilvēkiem.

Tāpat viņas pieredzē bijuši gadījumi, kuros darbu pamet kolēģi, jo nespēj izturēt negāciju radīto emocionālo spriedzi. Cita starpā bijis arī gadījums, kur kolēģes bilde sociālajos tīklos nepamatoti pārpublicēta ar uzrakstu "bērnu slepkava".

Vienlaikus Puriņa norādīja, ka situācija patlaban uzlabojusies, taču tas nenozīmē, ka verbālā vardarbība apstājusies - sociālajos tīklos viņa ar negatīvismu saskaras vismaz reizi trīs dienās.

Latvijas Televīzijas galvenā redaktore Sigita Roķe diskusijā akcentēja, ka, salīdzinot ar daudzām citām valstīm, situācija Latvijā nemaz nav tik atšķirīga - pēdējos gados pētījumi rāda, ka arī attīstītās un demokrātiskās valstīs žurnālistu vajāšana notiek gan sociālo tīklu vietnēs, gan citos veidos.

Arī Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietniece starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Zane Vāgnere apstiprināja, ka žurnālisti ir pakļauti dažāda veida vardarbībai, tādējādi mēģinot iespaidot žurnālistu darbu.

Pēc viņas paustā, starptautiskajā preses brīvības indeksā Latvija pakāpusies līdz 16.vietai, savukārt, analizējot žurnālistu drošības aspektu, Latvija ir 18.vietā, kas ir zemāk nekā Lietuva, bet augstāk nekā Igaunija. Vāgnere norādīja, ka viens no aspektiem, kas veicinājis pret žurnālistiem vērsto vardarbību, ir tehnoloģijas.

"Mēs esam pakāpušies, bet mums vēl ir ko darīt," atzīmēja Vāgnere, piebilstot, ka jau eksistē dažādi sadarbības memorandi, taču jāpiestrādā pie to veiksmīgas izpildes.

Valsts policijas priekšnieka vietnieks un Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieks Normunds Grūbis minēja, ka sadarbības ietvaros izveidotais tālrunis medijiem vēl ir aktīvs, taču policija neuzskaita visus saņemtos zvanus.

Viņš minēja, ka zināms par vismaz pieciem zvaniem, no kuriem divi bijuši konsultatīvi, tiešā veidā nesaistīti ar apdraudējumu.

Arī Grūbis sacīja, ka vislielāko apdraudējumu, vērtējot pēc policijā saņemto iesniegumu skaita, mediji izjutuši tieši pandēmijas laikā. Patlaban šāda veida iesniegumi masveidā saņemti netiek. "Ja šie apdraudējumi ir, tad kādēļ tie līdz mums nenonāk," retoriski vaicāja Grūbis.

Nozares pārstāvji norādīja, ka viens no iemesliem, lai nevērstos policijā, ir žurnālistu bažas par policijas spējām rīkoties, vēlme notikušo aizmirst un tajā nekavēties, kā arī atšķirīgās interpretācijas par to, ko nozīmē "būt apdraudētam".

Tāpat mediju pārstāvji atzina, ka draudu, negāciju un vardarbības dēļ daudzi žurnālisti atteikušies no sociālo tīklu izmantošanas un tajos uzturas tikai darba vajadzību vadīti.

Grūbis akcentēja, ka izpratne par apdraudējumu un vardarbību Latvijā attīstās un nevajadzētu baidīties no vēršanās tiesībsargājošajās institūcijās. Tostarp policija jau līdz šim izskatījusi virkni gadījumu par aizskarošiem izteikumiem un vardarbību internetā.

LETA jau vēstīja, ka līdztekus LŽA žurnālistikas izcilības pasniegšanas ceremonijai, asociācija rīko konferenci par aktuālām tēmām, kas cieši saistītas ar žurnālistiku.

Šogad konferencē liela uzmanība veltīta tādām tēmām kā žurnālistu drošība, vārda brīvība, kā arī tam, kā un kur meklēt papildu finansējumu mediju darba nodrošināšanai, mācībām, kā arī par sadarbības iespējām, pamatā orientējoties uz Eiropas Savienības (ES) piedāvātajām iespējām.