Lems par Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā

Latvijas delegāciju, kurā ir Kultūras ministrijas, Kuldīgas pašvaldības, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvji, vadīs Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības OECD un UNESCO ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Indulis Ābelis.

Kopā ar Kuldīgas vecpilsētu komiteja izskatīs 50 citas valstu pieteiktās nominācijas, kuras Pasaules mantojuma sarakstam izvirza valstu valdības.

20 gadu garumā Kuldīgas pašvaldība strādāja, lai radītu priekšnoteikumus vecpilsētas iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 45.sesijas norise sākotnēji bija plānota 2022.gadā Krievijā, taču Krievijas izraisītais pilna mēroga karš Ukrainā izsauca dalībvalstu protestus un tika panākts, ka sesija šogad notiek Saūda Arābijā.

UNESCO Pasaules mantojuma komiteja tiekas ikgadējās sesijās, lai apspriestu esošo Pasaules mantojuma vietu pārvaldību un izvērtētu valstu iesniegtos pieteikumus Pasaules mantojuma sarakstam.

Kā norādīts Kuldīgas novada tīmekļvietnē, gaidāmā komitejas sanāksme nozīmē, ka noslēgumam tuvojas vairāk nekā divdesmit gadus garais posms, kad Kuldīga, veicot izpētes darbus, izstrādājot pārvaldības politiku, iesaistot kuldīdzniekus restaurācijas procesā, radījusi priekšnoteikumus vecpilsētas iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā.

Kuldīga ir vienīgā pilsēta pasaulē, kas pilnībā ataino tradicionālo Baltijas valstu arhitektūru, sapludinot latviešu un vācu tradīcijas. Īpaši labi saglabājusies 13. līdz 18.gadsimtā izveidojusies pilsētas struktūra, pilsētvide un gleznainā upes ielejas ainava ir liecība par tradicionālajām apdzīvotajām vietām reģionā. Kuldīga sniedz informāciju par hercogistes pilsētām, darbības nozarēm, amatniecību, tradīcijām un cilvēkiem.

Pasaules kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un aizsardzība ir viens no redzamākajiem UNESCO darbības virzieniem, kas aizsākts pirms vairāk nekā 50 gadiem. Pasaules mantojuma saraksts veidots, lai dotu iespēju saglabāt un pasargāt cilvēcei nozīmīgus dabas un kultūras objektus no nepārdomātas cilvēku rīcības un ārkārtējiem apstākļiem, tai skaitā dabas katastrofām un konfliktiem. Līdz šim brīdim UNESCO sarakstā iekļauti vairāk nekā 1100 kultūras un dabas objekti visā pasaulē.

Nominācijas Pasaules mantojuma sarakstam izvirza valstu valdības, iesakot unikālākās un izcilākās kultūras un dabas mantojuma vērtības. Pirms iekļaušanas sarakstā, vietas vērtēšanā iesaistās eksperti no visas pasaules, pievēršot detalizētu uzmanību autentiskumam un vēsturiskā laika liecību izpētei. Tas ir izcilības zīmols, kas apliecina - vieta, kas uzņemta Pasaules mantojuma sarakstā, ir svarīga kultūras un dabas mantojuma vieta, kuras saglabāšana ir visas cilvēces interesēs.

1997 gadā Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļauts Rīgas vēsturiskais centrs, novērtējot tā viduslaiku un vēlāko laiku pilsētbūvniecisko struktūru, koka arhitektūru un izcilos jūgendstila paraugus. 2005.gadā sarakstu papildināja izcilā ģeodēzisko uzmērījumu sistēma "Strūves ģeodēziskais loks", kura divi punkti atrodas arī Jēkabpilī un Sestukalnā.