Kā izskatīsies jaunā valdība? Iezīmējas vairāki iespējamie kandidāti ministru amatiem

Saeimas priekšsēdētāja amatam no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rindām cita starpā izskan arī ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Viktora Valaiņa kandidatūra.

Tajā pašā laikā netiek izslēgta arī iespēja Valainim ieņemt amatu valdībā. No izšķiršanās šajā jautājumā varētu būt atkarīgs, cik aktuāla būtu iespēja parlamenta augstākajam amatam apsvērt arī deputātu, Satversmes tiesas kādreizējo priekšsēdētāju Gunāru Kūtri (ZZS).

Joprojām tiek minēts, ka parlamenta deputāts, Saeimas sekretārs parlamenta Prezidijā Armands Krauze (ZZS) varētu tikt virzīts zemkopības ministra amatam, tāpēc pašlaik neesot zināms, cik ļoti Krauze būtu jāsasaista ar iespēju ieņemt Saeimas priekšsēdētāja amatu.

Aizvien drošāk iezīmējas, ka ārlietu ministra amatu ieņemtu pašreizējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Līdz ar to Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds (P) varētu ieņemt aizsardzības ministra amatu, kuru šim krēslam "Progresīvie" pieteica vēl pirms 14.Saeimas vēlēšanām.

Tāpat kā iespējams kandidāts no "Progresīvajiem" uz veselības ministra amatu tiek minēts, bijušais Nacionālā veselības dienesta direktors Edgars Labsvīrs. "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atgādināja, ka Labsvīrs bijis partijas savulaik piedāvātais "ēnu kabineta" veselības ministra amata kandidāts.

Kā trešais amats "Progresīvajiem" varētu būt satiksmes ministra postenis, uz kuru varētu virzīt Briškenu, kuram ir pieredze satiksmes jomā, tajā skaitā savulaik saistībā ar "Rail Baltica" projekta virzību.

Tomēr drošāk gan par kandidātu, gan amatu sadalījumu varētu runāt, sarunām ritot uz priekšu. Tiek prognozēts, ka sarunas par atbildības jomām varētu turpināties līdz nākamās nedēļas vidum.

Vēl notiekot diskusijas, vai "Apvienotā saraksta" pārziņā esošajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) jānonāk ZZS vai "Jaunās vienotības" (JV) atbildībā. Ja VARAM nonāktu ZZS atbildībā, tad kā viens no iespējamiem kandidātiem tiek minēts Saeimas deputāts Uldis Augulis (ZZS), kuram jau ir ilga pieredze valdības darbā.

Atbildību pār kultūras ministra amatu varētu vēlēties saņemt arī ZZS, tomēr pašlaik vēl neesot droši zināms, kuras partijas pārraudzībā nonāktu minētais postenis.

Tiek pieļauts, ka ZZS varētu tikt uzticēta arī atbildība pār labklājības jomu, kur politiskajam spēkam jau ir iestrādes.

Attiecībā uz JV ministriem tiek norādīts, ka lielas izmaiņas nav gaidāmas, līdz ar to lielākā daļa vai pat visi, kuriem nemainās amats, varētu turpināt iesākto.

Ja Iekšlietu ministrija nonāktu JV atbildībā, tad tiek pieļauta iespēja ministra postenim virzīt kādreizējo iekšlietu ministru, pašreizējo Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāju Rihardu Kozlovski (JV). Kuluāros tiek uzsvērta gan viņa iepriekšējā pieredze darbā Drošības policijā, gan tas, ka tieši Kozlovska laikā pēc būtības esot sākusies austrumu robežas nostiprināšana.

Kā LETA jau vēstīja, JV, ZZS un "Progresīvo" veidotā topošā koalīcija Ministru prezidenta amata kandidātes Evikas Siliņas (JV) vadībā sākusi strādāt pie jaunās valdības deklarācijas, koalīcijas līguma un pielikuma par neatliekamajiem darbiem, kas paveicami līdz decembrim un janvārim, veidošanas.

Topošajai koalīcijai ir 52 deputātu balsis, turklāt valdības apstiprināšanu papildus apņēmies atbalstīt arī neatkarīgais deputāts, "Gods kalpot Rīgai" valdes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Kā ziņots, piektdien līdz ar "Apvienotā saraksta" paziņojumu par nepievienošanos, viņuprāt, "Lemberga valdībai", tapa skaidrs, ka valdību turpinās veidot trīs politiskie spēki - JV, ZZS un "Progresīvie".