Apkures sezona tuvojas – pēdējais brīdis slēgt līgumus par šķeldas iegādi (1)

Tirgus prognoze gaidāmajai sezonai

LVM pārdošanas izpilddirektore Līga Ozola-Šmite skaidro, ka patlaban šķeldas cena krītas salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Pērn Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ būtiski mainījās tirgus situācija, tostarp attiecībā uz dabasgāzes piegādēm no Krievijas, šķeldas tirgū izveidojās milzīga ažiotāža un pieprasījums bija ārkārtīgi liels. Latvijā vairs netika importēta Baltkrievijas šķelda, tika būtiski samazināti importētās dabasgāzes apjomi, kas radīja pēkšņu, mums kā piegādātājam negaidītu pieprasījuma kāpumu pēc enerģētiskās šķeldas, norāda Ozola-Šmite, piebilstot, ka līdzdalība Latvijas energoneatkarības stiprināšanā ir viena no LVM darbības prioritātēm, kas tiek īstenota, ražojot un piegādājot enerģētisko šķeldu. 

"Mēs bijām sagatavojušies līdzīgam pieprasījumam arī šajā gadā un varam tādu nodrošināt, tomēr jāatzīst, ka šobrīd pircēju interese par šķeldas iegādi ir visnotaļ pasīva un aizvien nogaidoša," atzīst Ozola-Šmite. "Pārdošana 2023./2024. gada apkures sezonai vēl nav noslēgusies, bet ir sajūta, ka interese no pircēju puses nebūs tik liela kā pagājušajā gadā."

Eksperte piebilst, ka situācija varētu mainīties, ja mainīsies citu resursu pieejamība, vai arī bargas ziemas gadījumā. Tomēr klimats mainās un ziemas vairs nav tik aukstas un garas, līdz ar to arī siltuma saražošanai šķeldas vajag mazāk.

LVM 2023./2024. gada sezonai piedāvā vairāk kā pusmiljonu beramkubikmetrus šķeldas. Tas ir neliels palielinājums salīdzinājumā ar pagājušo gadu, norāda Ozola-Šmite.

Tikmēr Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta (MEKA) Informācijas centra vadītājs Igors Krasavcevs prognozē, ka šķeldas cenai, visticamāk, nav gaidāms tik liels pieaugums kā pērn, ko ietekmēja augstās papīrmalkas cenas.

Eksperts pieļauj, ka šķeldas cenas pieaugums šogad varētu būt 10-20% robežās. 

Krasavcevs, raksturojot kopējo situāciju tirgū, norāda, ka patlaban šķeldas uzkrājumi līdz decembrim ir izveidoti pietiekamā apjomā, taču neskaidra aina ir par sezonas otro pusi. To, vai šķeldas iekrājumi pavasarī izrādīsies pietiekami un kāda būs tirgus cena, lielā mērā noteiks jauno katlu māju izveidotais pieprasījums un laikapstākļi ziemā. 

Kas ietekmē šķeldas cenu?

Patlaban tirgū novērojams šķeldas cenas kritums. Ozola-Šmite skaidro, ka viens no iemesliem zemajai cenai patlaban ir tas, ka apkures sezona vēl nav sākusies. "Vasara vienmēr ir bijis tāds periods, kad pieprasījums ir zems un cena ir krītoša. Jo tuvāk būs rudens un ziema, jo ticamāk, ka cena pieaugs. Vai tas tā notiks arī šogad? Visticamāk, taču šī cena noteikti nesasniegs pērnā gada ažiotāžas līmeni, kad šķelda maksāja vairāk nekā 35 eiro par berkubikmetru."

Tomēr primāri, norāda eksperte, šķeldas cenu ietekmē pieprasījuma un piedāvājuma attiecības. "Enerģētiskā šķelda nav vienīgais koksnes produkts, no kā var saražot siltumu. Šķelda rodas arī koksnes pārstrādes procesā pie mūsu klientiem zāģētavās. Tas ir konkurējošs produkts, un piedāvājums ir liels. Arī citu energoresursu cenas, tai skaitā gāzes un dabasgāzes, cena šajā periodā ir mazinājusies, kas droši vien arī negatīvi ietekmē pieprasījumu pēc šķeldas."

"Nevaram ignorēt arī to, ka apaļajiem kokmateriāliem dažādu produktu veidā cenas krīt, un šķelda ir tiešā veidā ar to saistīta," stāsta Ozola-Šmite.

"Šķeldas tirgus pēdējos gados iet kā pa kalniem un lejām," norāda LVM Enerģētisko koksnes produktu vadītājs Ojārs Keziks. "Tad ir kāpums, tad ir kritums. Protams, Latvija ir eksportētājvalsts un šķeldu ražojam vairāk, nekā patērējam. Lielākā vai mazākā mērā šķeldas cena ir atkarīga no eksporta cenas un apjoma."

Ozola-Šmite izceļ, ka jāņem vērā arī tas, ka LVM piegādātā šķelda pamatā tiek ražota no ciršanas atliekām. "Tur ir liels skuju īpatsvars, kas veido lielu pelnu saturu. Ne visi siltumapgādes uzņēmumi šādu šķeldu var izmantot.

Mēs būtu daudz lielāki ieguvēji, ja siltumapgādes uzņēmumi būtu investējuši tādu katlu iegādē, kur šķeldas sadedzināšana notiek verdošā slānī un kur attiecīgi var izmantot zemākas kvalitātes šķeldu."

Divu veidu klienti

LVM piedāvā tikai enerģētisko šķeldu, kas ir piemērota siltumieguvei. To pamatā iegādājās divu veidu klienti. Viens ir siltumapgādes uzņēmumi, pārsvarā lielo pilsētu katlumājas, tai skaitā Rīgas, Ventspils, Liepājas un Jelgavas.

Otra LVM mērķauditorija ir industriālais sektors, piemēram, granulu rūpnīcas. Tās savukārt iegādāto šķeldu izmanto nevis kā izejvielu granulu ražošanai, bet gan ražošanas procesa nodrošināšanai savās rūpnīcās, skaidro Ozola-Šmite.

Industriālajam sektoram pieprasījums pēc šķeldas pa mēnešiem ir salīdzinoši nemainīgs, jo ražošana notiek visu cauru gadu, līdz ar to arī siltumenerģija viņiem ir nepieciešama visu gadu. Savukārt siltumapgādes uzņēmumiem, kas ir otrs lielais sektors, pieprasījums ir stipri atšķirīgs vasarā un ziemā. Vasarā šķeldu nevajag, bet apkures sezonas laikā to vajag daudz. 

Pavasaris – labākais laiks līgumu slēgšanai 

Ozola-Šmite norāda, ka iespējas noslēgt līgumus ar LVM par šķeldas piegādi ir dažādas. "Ir līgumi, kas tiek slēgti uz trim gadiem, nodrošinot mūsu pircējam vislielāko piegāžu garantiju uzreiz trīs gadu periodam. Slēdzam arī īsākus līgumus, kas ir vienam gadam, vienai apkures sezonai," stāsta LVM pārdošanas izpilddirektore. "Iespējams, šogad arī domāsim par atsevišķu līgumu slēgšanu tikai ziemas periodam."

"Savlaicīga līguma noslēgšana abām pusēm nodrošina garantijas sadarbībai ilgākā periodā. Pirmkārt, mēs kā piegādātāji zinām, kas būs mūsu pircējs un kādas ir viņa vajadzības pēc piegādēm," skaidro Ozola-Šmite. "Ja tas ir siltumapgādes uzņēmums, tad mēs vasarā šim uzņēmumam veidosim krājumus laukumā, lai ziemā varētu piegādāt viņu vajadzībām atbilstošu apjomu. Pircējam tas arī, protams, dod garantijas, ka apjoms viņiem tiks piegādāts nepieciešamajā laikā ar zināmiem noteikumiem, par zināmu cenu. Abas puses ir ieguvējas, ja līgumi ir noslēgti, pirms apkures sezona ir sākusies. Tāpēc mēs aizvien aicinām klientus neatlikt līgumu noslēgšanu. Jāsaka, ka nu jau ir pēdējais brīdis to darīt."

"Mēs iesakām jau pavasarī noslēgt līgumus, lai pa vasaru piegādātāji var veikt uzkrājumus un ziemā droši veikt piegādes," norāda Keziks. "Lai nesanāk, ka ziemā uzkrājumu nepietiek un kādam jāpaliek bez šķeldas vajadzīgajā apjomā."

"Ja uz ziemas sezonu piegādātājiem nav veikti uzkrājumi, tad, sākot ar rudeni, saražotais būs ar ļoti lielu mitrumu, kam būs zemi siltumietilpības rādītāji," skaidro Keziks. 

"Var gadīties, ka eksportētāji un ārzemju pircēji savlaicīgi noslēdz lielus līgumus, bet piegādātājiem vairs pēdējā brīdī nebūs, ko piegādāt, jo visi uzkrājumi būs notirgoti," piebilst Keziks.

Šķelda tiek gatavota laikus

Kā stāsta Keziks, šķeldas ieguves process sākas cirsmās. "Mežistrādes laikā mēs sagatavoja zarus, tos žāvējam un noturam, lai nobirst skujas. Tad pievedam pie ceļa, nosedzam, un tad šķeldojam un vedam klientiem."

"Mēs kā kurināmās koksnes nodrošinātāji šķeldu gatavojam vasarā un piegādājam ziemā. Līdz augustam saražoto mēs vēl varētu paspēt piegādāt klientiem, bet pēc septembra saražotais tiek piegādāts nākamajā gadā, jo šiem kokiem vēl būs zaļas skujas un to pircēji nepērk," skaidro Keziks.

Raksts tapis sadarbībā ar LVM.