Par grūtībām sarunāties Baiba saka: "Šobrīd tas nav tik izteikti, bet bērnībā, līdz 18 gadiem, tas bija ļoti, ļoti izteikti. Kad man palika 18 gadi, sapratu, ka ir līdzekļi, kā es varu atslābināt savu balsi ne tajos labākajos veidos.
Tā bija kāda glāzīte vai stiprākas nervu zāles. Tā es mēģināju ar to cīnīties."
Viņa turpina: "Pārējie mani nesaprata. Kas man likās dīvaini – labi, bērni ir bērni, bet pat skolotāji nesaprata to un ļāva bērniem apsmiet mani."
Vienlaikus Baiba uzsver, ka nevēlas sūdzēties, jo zina, ka ir cilvēki ar smagākām saslimšanām, ka ir cilvēki, kas nerunā vispār.