VIDEO ⟩ Zinību dienā Rīgas Purvciema vidusskolā ar runu krievu valodā uzstājas "saskaņietis" (10)

Tāda divdomīga Igora Pimenova uzstāšanās Rīgas Purvciema vidusskolā 🫤 pic.twitter.com/FS7Yo1ToVJ

— Edgars Oliņš (@OliEdgars) September 1, 2023

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) portālam "Apollo.lv" norādīja, ka uzskata situāciju par nepieņemamu.

"Ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) starpniecību esam vērsušies Valsts valodas centrā, lai izvērtē šo gadījumu.

Uz konkrēto gadījumu attiecināms Valsts valodas likumā noteiktais par prasībām pasākumu norisei valsts valodā, kas ir rupji pārkāpti," norādīja IZM Komunikācijas nodaļas nodaļas vadītāja Evija Ansonska. 

Portāls "Apollo.lv" sazinājās arī ar Rīgas Purvciema vidusskolu, taču komentāru neizdevās saņemt. 

Savukārt dienu iepriekš, 31. augustā, Pimenovs bija manīts piketā pret pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā Latvijas skolās. Politiķis arī bija viens no akcijas organizatoriem, ziņoja aģentūra LETA. 

Pasākums, kurā pulcējās ap 30 cilvēki, bija pieteikts ar mērķi paust protestu par mazākumtautību vispārējās izglītības programmu izbeigšanu Latvijas skolās, vienlaikus aicinot nodrošināt mācības bērniem dzimtajā valodā. Sanākušie turēja rokās plakātus ar saukļiem "Stop lingvistisko genocīdu", "Asimilācijai nē!", "Mūsu bērni -mūsu tiesības", "Par brīvu izglītības valodas izvēli" u.tml.

Jau ziņots, ka ar jauno mācību gadu Latvijas mazākumtautību skolu vispārējās izglītības pamatizglītības programmās sākas pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā, reformā pirmās iesaistot 1., 4. un 7. klases.

Pērnā gada oktobrī Saeima pieņēma likumu grozījumus, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā.

Ar nākamā gada 1. septembri mācības tikai latviešu valodā tiks īstenotas arī 2., 5. un 8. klasēs, savukārt ar 2025. gada 1. septembri - 3., 6. un 9. klasēs.

IZM ieskatā, ar lielākiem vai mazākiem izaicinājumiem pārejā uz mācībām tikai valsts valodā, visticamāk, saskarsies visas mazākumtautību skolas un pirmsskolas. Kā potenciālie riski, pārejot uz mācībām tikai valsts valodā, varētu būt saistīti ar nevienlīdzīgo latviešu valodas prasmes līmeni starp izglītojamiem, kā arī ne no visiem pedagogiem, kuri šobrīd strādā mazākumtautību izglītības programmās, varētu būt sagaidāmas atbilstošas latviešu valodas lietošanas prasmes.

Gadā pirms reformas nepietiekamu latviešu valodas zināšanu dēļ darbu zaudējuši 64 pedagogi no kopumā 116 pedagogiem, kam konstatētas neatbilstošas valodas zināšanas. 27 pedagogi ir atstādināti uz trim mēnešiem, bet 15 pedagogi atrodas pārejošā darba nespējā.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) vairākkārt uzsvērusi, ka pašvaldību izglītības pārvaldēm kopā ar skolu direktoriem jānodrošina skolotāji, kas runā latviski ne tikai "uz papīra".

Lai pārbaudītu, vai mazākumtautības skolās pedagogu latviešu valodas zināšanas atbilst prasītajam, IKVD plāno īstenot četrus monitoringa pasākumus, tostarp apmeklēt skolas kopā ar pašvaldībām. Iecerētas arī kārtējās akreditācijas, lai pārliecinātos par mācību procesa norisi, un direktoru vērtēšana.

Tāpat tiks veiktas pārbaudes pēc dienesta rīcībā nonākušās informācijas par iespējamu neatbilstību.