Zviedrijas premjers sašutis par Krievijas vēstnieka aicināšanu uz Nobela banketu

"Nobela fonds, protams, pats var izlemt, ko tas aicina. Taču, tāpat kā daudzi citi, arī es biju pamatīgi pārsteigts, ka Krievija ir uzaicināta," rakstiskā paziņojumā apliecināja premjers.

"Es tā nerīkotos, ja man būtu jālemj par ielūgumiem, un es saprotu, ka tas ir sarūgtinājis daudzus cilvēkus Zviedrijā un Ukrainā," piebilda Kristersons.

Ceturtdien Nobela fonds, kas organizē ikgadējo Nobela balvu ceremoniju un banketu Stokholmā, pavēstīja, ka izsūtīs ielūgumus visu to valstu vēstniekiem, kam ir pārstāvniecības Zviedrijā vai Norvēģijā.

2022.gadā fonds kara dēļ, ko Krievijas uzsākusi pret Ukrainu, nolēma neaicināt Krievijas un Baltkrievijas vēstniekus. Aicināts netika arī Irānas vēstnieks, ņemot vērā nežēlīgo protestu apspiešanu.

"Ir skaidrs, ka pasaule arvien lielākā mērā ir sadalīta sfērās, kur dialogs starp tiem, kam ir atšķirīgi viedokļi, tiek samazināts," paziņojumā norādīja Nobela fonda izpilddirektors Vīdars Helgesens.

"Lai stātos pretī šai tendencei, mēs paplašinām mūsu ielūgumu loku, lai svinētu un saprastu Nobela balvu, kā arī brīvas zinātnes, brīvas kultūras un brīvas, mierīgas sabiedrības svarīgumu," teikts paziņojumā.

Vairāki prominenti Zviedrijas politiķi, arī Centra, Zaļo un Kreiso partiju līderi, jau paziņojuši, ka Krievijas ielūgšanas dēļ pasākumu boikotēs.

Sarīkojums katru gadu notiek 10.decembrī. Pasākuma gaitā laureāti savas godalgas saņem no karaļa Kārļa XVI Gustava rokām. Sarīkojumu apmeklē ap 1200 viesu.

Atsevišķā ceremonijā tajā pašā dienā Oslo tiek godalgots Miera balvas laureāts.