30. augustā Ministru prezidenta amata kandidāte Evika Siliņa (JV) ziņo Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam par valdības veidošanas sarunu virzību.
FOTO ⟩ Rinkēvičs tiekas ar Ministru prezidenta amata kandidāti Eviku Siliņu
FOTO: Rinkēvičs tiekas ar Ministru prezidenta amata kandidāti Eviku Siliņu
Otrdien, 29. augustā, iezīmējās, ka Nacionālā apvienība (NA) varētu nebūt koalīcijā, jo Ministru prezidenta kandidāte Evika Siliņa (JV) aicinājusi "Apvienoto sarakstu" (AS) pievienoties "Jaunās vienotības" (JV), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" veidotajai valdībai.
Šāda lēmumu Siliņa pieņēmusi, ņemot vērā NA iebildumus pret dalību koalīcijā ar "Progresīvajiem", līdz ar to NA atteikšanos strādāt piecu partiju koalīcijā.
Jau vēstīts, ka AS Siliņas piedāvāto koalīcijas modeli novērtējuši, ka tas "nav pats efektīvākais", tāpēc piedāvās citu valdības modeli jeb variantu. To otrdien pēc AS Saeimas un valdes kopsēdes žurnālistiem sacīja AS līderi Edvards Smiltēns un Edgars Tavars.
Pirms sava modeļa publiskošanas AS to sākotnēji vēlas atklāt gan Siliņai, gan Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.
Latvijas Televīzijas raidījumā "1:1" Siliņa sacīja, ka otrdien, piedaloties AS frakcijas sēdē, izskanējuši dažādi koalīcijas modeļi, vienlaikus viņa pašlaik nezinot, kāds ir AS piedāvājums.
Arī AS pašlaik oficiāli neatklātais piedāvājums paredz, ka Siliņa būtu premjerministre. Partiju apvienība ir gatava trešdien ar to tikšanās reizē iepazīstināt Siliņu, iepriekš saskaņojot abpusēji izdevīgu laiku sarunai.
Tavars pavēstīja, ka AS frakcija nonāca pie kopīga viedokļa, ka Siliņas piedāvātais valdības modelis "nav pats efektīvākais", raugoties no nacionālās drošības, tautsaimniecības attīstības aspektiem, kā arī saistībā ar to, kādu signālu raidām starptautiskajiem partneriem.
Smiltēns vērsa uzmanību, ka Siliņas piedāvājums varētu būt saistīts ar slepenu vienošanos "31.maija kontekstā", ar to domājot JV, ZZS un "Progresīvo" arī vienoto balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās.
Siliņa ir pateikusi, ka jaunās, ilgās diskusijās pēc trešdienas vairs neiesaistīsies, tāpat premjera kandidātei šodien par panākto progresu partiju sarunās paredzēts ziņot Valsts prezidentam.
Vaicāti, vai, ņemot vērā augstāk minēto, AS paziņojums varētu nozīmēt partiju apvienības nonākšanu opozīcijā, Tavars šādu iespēju neizslēdza. Arī Smiltēns iespēju nonākt opozīcijā līdzīgi novērtēja kā vienu no situācijas attīstības iespējamajiem variantiem, ja gadījumā jau iepriekš slepeni ir izveidota "31.maija konstrukcija" jeb koalīcija no JV, ZZS un "Progresīvajiem".
Kā ziņots, jau otrdienas sākumā iezīmējās, ka NA varētu nebūt koalīcijā, jo Ministru prezidenta kandidāte Siliņa aicinājusi AS pievienoties JV, ZZS un "Progresīvo" veidotajai valdībai.
Dienas pirmajā pusē AS sarunās ar JV virzīto premjera amata kandidāti Siliņu saņēma premjera kandidātes piedāvājumu valdību veidot kopā ar ZZS un "Progresīvajiem", otrdien iepriekš izteicās viens no AS līderiem Edvards Smiltēns.
AS esot cerējusi, ka Siliņas piedāvājums sarunām ir "pilnīgi atvērts", bet, šodienas tikšanās reizē bijis skaidrs, ka JV neesot atnākusi "viena pati, bet kopā ar Lemberga ZZS un "Progresīvajiem"", tēlaini izteicās Saeimas priekšsēdētājs.
Saistībā ar Lembergu esot jānovērš "riski stratēģiskajām interesēm", iepriekš klāstīja AS politiķi. Tāpēc AS no ZZS vēlas saņemt skaidru rīcību un garantijas no JV, ka Lemberga, kurš ir ASV sankciju sarakstos un pirmajā instancē saņēmis notiesājošu spriedumu par smagiem noziegumiem, līdzdalība un ēna neaptumšos jauno koalīciju, sacīja Saeimas priekšsēdētājs. Lembergs pirmās instances spriedumu ir pārsūdzējis un pašlaik norit tiesvedība otrajā instancē.
Pagaidām šāds piedāvājums saistībā ar valdības tapšanas dokumentiem nav saņemts, dienas sākumā norādīja Smiltēns.
Siliņa pēc šā rīta tikšanās atzina, ka konkrētais piedāvājums ir izskanējis un JV šodien sagaida AS lēmumu par pievienošanos vai nepievienošanos JV, ZZS un "Progresīvo" valdībai.
Politiķe stāstīja, ka AS nav vēl izlēmis, vai pievienosies JV, ZZS un "Progresīvo" valdībai, savukārt NA jau esot sevi atstatījusi no iespējamās piecu partijas koalīcijas.
"Skaidrs, ka šāds lēmums ir gana nopietns," uzsvēra Siliņa, norādot, ka premjera amata kandidātei esot svarīgi, lai jaunās valdības partneri spētu viens otram uzticēties.
Pēc Siliņas vārdiem, JV un AS vieno saskarsmes punkti jautājumos par ekonomiku, tautsaimniecību, drošību, banku konkurētspēju un budžetu.
JV politiķe respektējot AS paustās dažādas bažas par Lemberga potenciālo ietekmi. "Ir subjektīvisms kaut kādos jautājumos no tiem deputātiem, kas ir strādājuši kopā ar Lembergu. Man šādas pieredzes personīgi nav, bet tiem deputātiem, kas ir strādājuši, protams, es saprotu, ka ir arī personiskas bažas, par ko nevaru atbildēt, bet man ir gana stingrs mugurkauls," paziņoja Siliņa.
Jau vēstīts, ka pirmdien Siliņa pēc AS lūguma līdz trešdienas rītam valdības veidošanas sarunās nolēma ieturēt pauzi.
Kā ziņots, vēl iepriekšējā nedēļā pamatā tika diskutēts par diviem iespējamiem četru partiju koalīcijas modeļiem, kuros abos būtu JV, ZZS un AS, bet izšķiršanās būtu, kuru politisko spēku - "Progresīvos" vai NA - iesaistīt koalīcijā kā ceturto partiju.
AS līdz šim ir uzsvērusi, ka vēlas turpināt strādāt valdošajā koalīcijā, taču ne par katru cenu. AS politiķi pārsvarā ir uzsvēruši, ka vēlas saglabāt esošo koalīciju, kurā strādā JV, AS un NA, taču nav snieguši ļoti skaidru atbildi, vai iekļautos tādā koalīcijā, kurā nav NA.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atbilstoši Satversmei aicinājis Siliņu sastādīt valdību.
Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu. AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas.