"Latvijas gāze" izmaksā dividendes Krievijas "Gazprom"

Šī gada pavasarī Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins izdeva dekrētu, ka Krievijas valstij piederošais gāzes monopolists "Gazprom" var veidot savu privātu militāro grupējumu. Šī vienība it kā formāli bija paredzēta tikai kompānijas īpašumu apsargāšanai. Bet kā rāda vairākas videoliecības no kaujas lauka, GAZPROM apsardzes darbienieki sūtīti karot Ukrainā. Par to sašutis bijia arī it kā nelaiķis Jevgēņijs Prigožins.

Viens no Gazprom grupējuma 'POTOK" jeb straume kaujiniekiem Aleksejs Tkačenko padevās gūstā ukriaņiem pēc tam, kad 70 kilometru attālumā no frontes pirmajām rindām viņu pametuši kaujas biedri. GAZPROM saviem agrākajiem apsardzes darbiniekiem solījis algu, apmaksātu komandējumu un saglabāt darba vietu.

Mēnesi pēc Ukrainas kara sākuma eksprezidents Valdis Zatlers intervijā "Nekā personīga" mudināja atbildīgos darīt visu, lai samazinātu Gazprom ietekmi Latvijā. Un to darīt arī katram gāzes lietotājam, kurš joprojām izmantoja Gazprom un Rosņeft daļēji piederošās kompānijas "Latvijas gāze" pakalpojumus.

Kopš brīža, kad Zatlers izteica šo mudinājumu pagājis jau pusotrs gads. Šajā laikā gāzes tirgus ir atvērts un tajā ienākuši arī citi tirgotāji, kas piedāvā gāzi privātpersonām. Pie Igaunijas Elenger pārgājušas aptuveni 2 tūkstoši mājsaimniecību. Valstij piederošais Latvenergo Elektrum apkalpo 40 tūkstoš klientu. Gada laikā to skaits pieaudzis tikai par 20 tūkstošiem. Bet Latvijas Gāzei joprojām ir vairāk kā 350 000 mājsaimniecību klientu un pērn uzņēmuma apgrozījums bija 689 miljoni eiro.

Kā norāda enerģētikas un klimata ministrs, daudzi "Latvijas gāzes" klienti izmanto pakalpojumu "Universālais", kas ir dārgāks nekā citu gāzes tirgotāju piedāvais.

Kā liecina Latvenergo Elektrum aprēķini - dažu mēnešu laikā kopš gāzes tirgus atvēršanas, gāzes lietotāji, kuri nav sekojuši līdzi savām izvēlēm, kurus tirgotājus un kādus plānus izvēlēties, būtiski pārmaksājuši.

Latvijā ir notikusi konfidenciāla gāzes lietotāju aptauja, lai noskaidrotu viņu viedokli. Starp respondentiem arī izskanējušas atbildes, ka viņi "GAZPROM uzticas vairāk nekā Latvijas valdība" vai arī - "ja Latvija vēlas saņemt lētāku gāzi, tai nepieciešams slēgt tiešu līgumu ar Krievijas gāzes kompāniju GAZPROM".

Šovasar Latvijas gāzes akcionāru sapulce nolēma, ka no pagājušā gada peļņas dividendēs jāizmaksā 35,3 miljoni eiro. Pēc tam vēl vienā ārkārtas sapulcē 27. jūlijā uzņēmums nolēma par vēl 109,3 miljonu eiro izmaksu.

Kā gala termiņš izmaksai bija nolikta šīs nedēļas trešdiena - 23.augusts. Mums zinams, ka dividendes izmaksātas visiem "Latvijas gāzes" akcionāriem, atskaitot ar Juris Savicki saistītajai "Itera Latvija", jo uzņēmums atrodas ROSŅEFT vadītāja Igora Sečina kontrolē, kurš iekļauts Eiropas savienības sankciju sarakstā. Tā kā dividenžu izmaksa “Itera Latvija” likumīgā ceļā nav iespējama, šim uzņēmumam paredzētā peļņas daļa iegrāmatota “Latvijas Gāze” bilancē kā neizmaksātās dividendes, šos līdzekļus 23 miljonus eiro apmērā iesaldējot. Bet Krievijas GAZPROM dividendes 49,2 miljonu eiro apmērā no "Latvijas gāzes" saņēmis.

Latvijas Banka, kas pārņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkcijas uzraudzīt finansu iestāžu sektoru, Nekā personīga apliecināja, ka neviena no bankām Latvijā nav vērsusies ar jautājumu, vai šādu pārskaitījumu GAZPROM būtu atļauts veikt. Ārlietu ministrija līdzīgi kā enerģētikas ministrs atbildēja, ka sankciju režīms neierobežo Latvijas gāzei dividendes pārskaitīt GAZPROM, jo Krievijas gāzes milzis nav sankcionēto sarakstā.

Uz jautājumiem, vai kara laikā ir pieņemami Krievijas valstij piederošajam GAZPROM izmaksāt dividendes, zinot, ka viņi izveidojuši arī privāto militāro formējumu, kas karo Ukrainā, "Latvijas gāze" atsūtīja formālu atbildi.

Valsts drošības dienests iepriekš publiski informēja, ka esot sākta izmeklēšana par Latvijas gāzes dividenžu izmaksu akcionāriem. Kā dienests rakstiskā atbildē mums skaidroja - "Latvijas Gāze" darbībās ar dividendēm starptautisko sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu patlaban nav konstatēts.