Renārs Zeltiņš atklāti par attiecībām ar tēvu, kas viņu nav audzinājis

Viņam bijuši vien četri gadi, kad vecāki izšķīrās. "Jā, dzīvoju kopā ar mammu, un man bija patēvs, bet īstā tēva klātbūtnes man ilgi nebija."

Savu bioloģisko tēvu viņš atkal saticis, kad bijis jau 25 gadus vecs. Vaicāts, par ko runāt ar cilvēku, ko nav redzējis 19 gadus, Renārs stāsta: "Sākumā small talk par to, kā iet, kas jauns. Kad sākam tikties, tad var parunāt par kaut ko dziļāku. Bet

vēl neesam nonākuši līdz jautājumam, kāpēc šo visu laiku tēvs nebija klātesošs."

Tos 19 gadus tēvs neesot piedalījies nemaz, arī ne dzimšanas dienās. "Tēva prombūtne parasti aizved pie diviem scenārijiem: vai nu tik ļoti esi ietekmējies no tā, tas viss sāp un pats esi tāds promesošs, vai pretēji - ļoti centies būt kopā ar saviem bērniem: ar padomiem, ar laiku, klātesamību. Man bērnībā tas bija pats svarīgākais - laiks, nevis kopīgs saldējums. Laiks ir svarīgāks par naudu, un man šobrīd laika pietrūkst, jo ar vienu bērnu laiks vēl bija, bet, kad ir divi, prasās pielikt klāt vēl kādu stundiņu diennakts nogrieznī. Manai profesijai gan ir privilēģija, ka varu būt klāt visos bērnu dzīves svarīgajos brīžos."

"Apollo.lv" jau vēstīja, ka ar sievu Ievu Kohu-Zeltiņu gredzenus viņi mija 2017. gada jūnijā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā esošajā Usmas evaņģēliski luteriskajā baznīcā.

Zeltiņu pāris par vecākiem pirmdzimtajai meitai Emmai kļuva 2017. gada 20. novembrī. Un šogad kļuva par vecākiem otram bērnam, šī gada vasarā pasaulē nāca viņu dēlēns Noa.

Vairāk lasiet žurnāla "Ieva" 23. augusta numurā.