Latvijā mājsaimniecībās atkritumus šķirojam kūtri. Riskējam nesasniegt ES noteiktos mērķus

Atbilstoši pārskatam Latvijas mājsaimniecībās tiek radīti aptuveni 9,4% atkritumu no kopējā valstī radītā atkritumu daudzuma.

Vēl septiņas valstis, kurās pastāv iespēja neizpildīt noteiktos mērķus, ir Portugāle, Francija, Zviedrija, Somija, Spānija, Īrija un Igaunija.

Līdz 2030. gadam šim rādītājam jāsasniedz 60%, bet 2035. gadā – 65% no kopējā mājsaimniecībās radīto atkritumu svara.

Tas nozīmē, ka strauji jāmazina poligonos noglabāto atkritumu apjoms.

"Lai atkritumus varētu pārstrādāt un izmantot atkārtoti, tie ir jāšķiro, tāpēc svarīga ir gan piemērotas infrastruktūras izveide, gan iedzīvotāju paradumu maiņa. Pēdējos gados konteineru pieejamība ir strauji palielinājusies, bet šķirošanas jautājumos mēs vēl varam augt. To apliecina arī "Eurostat" dati – Latvijā atkritumu šķirošana ir zem ES vidējā rādītāja; ja Eiropā šis rādītājs ir 49,6%, tad Latvijā tas ir 44,1%," skaidro "CleanR" valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

Viņš norāda, ka uzņēmuma pērn veiktajā aptaujā par atkritumu šķirošanas paradumiem atklājās, ka 58% respondentu varētu sākt šķirot, ja būtu pieejami konteineri un zināšanas, kā to darīt pareizi un kāpēc tas jādara, bet 7% norādīja, ka viņi neizprot nepieciešamību šķirot, tāpēc neplāno to darīt.

"Ja persona nav motivēta šķirot atkritumus, ir svarīgi, lai tā vismaz nesabojā to, ko citi ir labi sašķirojuši, citādi lielāks rēķins un sods būs jāmaksā visiem. Tiem, kuri ir izvēlējušies nešķirot, visi atkritumi ir jāmet tikai un vienīgi sadzīves atkritumu konteinerā. Savukārt tiem, kuri vēl šaubās vai kuriem šķiet, ka šķirošana ir sarežģīta un laikietilpīga, esam sagatavojuši nelielu špikeri," saka Stankevičs.

Špikeris ir pieejams arī vietnē www.skiroviegli.lv, taču zemāk apkopoti atkritumi, kas visbiežāk rada jautājumus un neskaidrības.

Iepakojumu konteinerā izmet čipsu un kafijas pakas, krējuma un jogurta trauciņus, piena un kefīra iepakojumus, olu iepakojumus, šampūna un citas plastmasas pudelītes. Būtiski, lai iepakojumi šajā konteinerā nonāk tīri – tos vajadzētu izskalot vai atbrīvot no ēdiena atliekām.

"Var gadīties, ka iedzīvotāji ir centušies šķirot, taču sanācis izmest plastmasas pudeli vai iepakojumu, kurā ir ēdiena paliekas vai šķidrums. Tas diemžēl var radīt darvas karoti medus mucā, proti, viens šāds atkritums var sabojāt pārējo šķiroto saturu, jo pārstrādei ir svarīgi, lai iepakojums ir sauss.

Turklāt jāpatur prātā, ka paiet laiks, kamēr krējuma vai jogurta trauciņš nonāk līdz pārstrādei, un mēs varam iztēloties, kā smako ēdiena paliekas un kādus kustoņus tās pievilina," pauž Stankevičs.

Atkritumu apsaimniekotājs visus savāktos dalīti šķirtos atkritumus pāršķiro vēlreiz, un šajā posmā tiek nodalīti materiāli, kurus var pārstrādāt un izmantot atkārtoti vai nodot uzņēmumiem, kas, tos dedzinot, rada siltumenerģiju. Piemēram, čipsu, kafijas un olu iepakojumi nav pārstrādājami otrreiz, tāpēc tos nodod sadedzināšanai.

Sadzīves atkritumu konteinerā izmet zobu pastas, krāsu un roku krēmu tūbiņas, vienreiz lietojamās bērnu autiņbiksītes, sieviešu higiēnas preces, izlietotus papīra dvieļus, tualetes papīru un putuplastu.

"Zobu pastas, krāsu un roku krēmu tūbiņas var saturēt ķīmiskas vielas, kas var sabojāt pārējo konteinera saturu. Līdzīgi arī izlietots tualetes papīrs un slapjas, taukainas salvetes vai papīra dvielis.

Daudzus pārsteidz, ka putuplastu nevar izmest pie šķirojamiem atkritumiem, tomēr šobrīd vēl nav radītas tehnoloģijas, kas varētu to pārstrādāt. Pozitīvas cerības rada tas, ka daudzviet būvniecībā tiek izmantotas samalta putuplasta bumbiņas, kas nozīmē, ka šo materiālu izmanto atkārtoti, tāpēc potenciāli tuvākajā nākotnē varētu būt vietas, kur to nodot," informē "CleanR" pārstāvis.

Ne šķirotajos, ne sadzīves atkritumos nedrīkst nonākt medikamenti, baterijas un vienreiz lietojamās elektroniskās cigaretes.

Tie ir bīstamie atkritumi, kas var apdraudēt vidi un cilvēku drošību.

Medikamentus, kurus neizmanto vai kuriem beidzies termiņš, jānodod atpakaļ aptiekās; baterijas tiek pieņemtas dažādās publiskās vietās, tai skaitā daudzos veikalos; e-cigaretes jāizmet speciālās tām paredzētās vietās vai jānodod atpakaļ tirgotājam. Piemēram, "WinGo Deposit" ir pirmā Latvijā ražotā iekārta, kas atpazīst un pieņem dažāda veida atkritumus, tai skaitā baterijas un e-cigaretes. Par katru nodoto atkritumu vienību var saņemt bonusa punktus, ko var apmainīt pret vērtīgām balvām – kafiju, braucienu ar koplietošanas automobili u.c.

Tāpat izlietotās e-cigaretes var palīdzēt Ukrainas armijai kaujās. Nododot tās labdarības kafejnīcā "Borščs", kurā strādā cilvēki no Ukrainas, e-cigaretes tiek izjauktas un no tām tiek izņemti akumulatori, kas tālāk tiek izmantoti frontes līnijās.

Daļa iedzīvotāju atzīst, ka nešķiro atkritumus infrastruktūras un šķirošanas konteineru trūkuma dēļ. Tomēr to var viegli atrisināt – privātmājas iedzīvotājiem ir jāsazinās ar savu atkritumu apsaimniekotāju un jāpiesaka šķiroto atkritumu konteineru uzstādīšana, bet daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem jāvēršas pie nama apsaimniekotāja. Lai pieteiktu šķirošanas konteinerus, nav nepieciešama visu nama iedzīvotāju piekrišana.

Jo vairāk mēs šķirosim, jo mazāks būs sadzīves atkritumu apjoms un attiecīgi arī maksa par to izvešanu. Piemēram, iedzīvotāji, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājā ar vidēji 30 dzīvokļiem, šķirojot var ietaupīt līdz pat 1000 eiro gadā, jo šķirotu atkritumu – plastmasas, metāla, papīra, stikla – izvešana ir bez maksas, bet bioloģiski noārdāmu atkritumu izvešana ir par 20% lētāka. Arī tekstilu iedzīvotāji var nodot bez maksas.