"Vai no sēnēm var mierīgi nomirt? Neceriet!" Mikoloģe komentē mītus par Latvijas indīgajām sēnēm (1)

Ēdu un vēl dzīvs!

Nejauciet saindēšanos ar noindēšanos! Saindēšanās var būt arī nelieli gremošanas traucējumi – vēdergraizes utt.

Ja rīt vēl būšu dzīva...

Varbūt kāds tiešām iedomājas, ka no sēnēm tiešām var tā mierīgi miegā nomirt? (Pašnāvnieka sapnis!) Neceriet – ja mirst, tad mirst ilgās, lielās mokās pie skaidras apziņas.

Nomazgāšos, saģērbšos labākajās drēbēs un tad ēdīšu

Kļūdaina, bezatbildīga rīcība! Jūsu labākā mirstamā kārta tiks neglābjami sabojāta! Jo tādu ilgstoši novēmušos un apd...šos nāksies mazgāt citiem, un tas nebūs ļoti patīkami!

Uzrakstīšu testamentu un tad ēdīšu

Labi, rakstiet! Slimnīcā pie sistēmas to darīt būs grūtāk!

Mikoloģe Inita Dāniele apkopojusi arī dažādus paņēmienus, pēc kuriem, neskatoties uz informācijas pārpilnību, daži vēl cenšas atšķirt ēdamās sēnes no indīgajām.

Pielieciet pie mēles, un tad būs skaidrs

Jā reizēm tas strādā, bet tikai atsevišķos gadījumos – lai atšķirtu vārāmu bērzlapi no svaigi cepamas, bez nogaršošanas neiztikt. Tāpat varat atšķirt žultsbeku no baravikas vai bērzubekas. Bet zaļās mušmires gadījumā tas nenostrādās. Raksta, ka tā garšojot pēc riekstiem. Ticu, nemēģinu!

Un vēl - sēnes nogaršošana nav veikala degustācija, kur paķer lielāko gabalu, aprij, un, ja neredz, paķer vēl otru. Nogaršošana ir tad, ja pavisam nelielu gabaliņu pakošļā, lai sajustu garšu, un izspļauj. Tā saindēties nevar!

Nevar saindēties, paņemot rokā indīgu sēni, arī nazis pēc netīšas indīgās sēnes nogriešanas nav jāmazgā, jādezinficē vai jāizmet! Protams, tas neatceļ roku mazgāšanu pirms ēšanas jebkurā gadījumā!

Ja sēni grauž tārps vai gliemezis, tad arī cilvēks to var ēst

Jā, laikam atšķirt tārpu no kāpura būtu par daudz prasīts... Lai nu kā, kāpuri un visādi citi radījumi ēd arī cilvēkam ļoti bīstamas sēnes!

Ja sēnei ir "svārciņi, kleitiņa utt.", tā ir indīga

Gredzens, mīļie, ir arī ēdamajām sēnēm, turklāt daudzām! Pat veikala atmatenei ir gredzens! Nav nekādu vienotu ārēju pazīmju, lai atšķirtu indīgo no ēdamās!

Man tās sēnes nogriežot/vārot/marinējot kļuva zilas/zaļas/melnas/rozā utt. Tātad indīgas - visas izmetu!

Krāsas maiņa nevienā brīdī neliecina ne par indīgumu, ne par ēdamību. Blēņas!

Par sīpola, sudraba karotes melnēšanu, piena recēšanu vispār neizteikšos! Vai kāds tiešām tik muļķīgā veidā cenšas noteikt indīgu sēņu klātbūtni katlā?!

Kamēr mazas, visas sēnes ir ēdamas

Trakākais, ko pēdējā laikā esmu dzirdējusi! Gluži otrādi – nevajag būt badīgiem un vākt pavisam mazas cepurītes, ja nav redzamas lapiņas. Tā jau nez ko var savākt!

Vai tāds bads, ka piepes jāēd!

Sēņu ēdamību nenosaka piederība kādai morfoloģiskajai grupai. Pašlaik augošās sērapiepes ir pilnīgi droši ēdamas un nav sajaucamas ne ar vienu indīgo sēni, ko nevarētu teikt par lapiņu sēnēm!

Ja uz sēni paskatās, tā vairs lielāka neaug!

Par šādām muļķībām - bez komentāriem, saka Inita Dāniele.