Rīgas NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts no Baltkrievijā izvietotajiem "Vagner" algotņiem nesaskata tiešu militāru apdraudējumu, bet neizslēdz pierobežas provokācijas, kurās "Vagner" varētu būt iesaistīts.
"Baltkrievijā ir "diezgan švaki" ar finansējumu." Sārts nesaskata tiešu militāru apdraudējumu no "Vagner"
Intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" Sārts norādīja, ka "Vagner" pašlaik Baltkrievijā, lai šādu mērķi īstenotu, ir pārāk maz spēku, tāpat viņu bruņojums šādiem militāriem mērķiem ir nepiemērots.
Vienlaikus pie robežas provokācijas, kurās iesaistīti "Vagner" algotņi, nav izslēdzamas. Sārts norādīja, ka daļa no "Vagner" ir arī speciālo uzdevumu bijušie kaujinieki, kuri ir apmācīti veikt diversijas operācijas.
Sārts gan norādīja - ir jāatceras, ka "Vagner" ir algotņu grupējums, kamēr naudu nemaksā, viņi arī neko nedara. Sārts arī akcentēja, ka pašlaik ar finansējumu Baltkrievijā viņiem ir "diezgan švaki".
Pašlaik arī apdraudējuma līmenis no "Vagner" ir samazinājies, jo pagaidām neizskatoties, ka kāds būtu gatavs finansēt sabotāžas. "Taču tas var mainīties," teica Sārts.
Jau ziņots, ka pēc Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) paustā, pašreizējā "Vagner" algotņu kustība Baltkrievijā nerada tiešu apdraudējumu Latvijai.
AM uzsver, ka Latvija kopā ar sabiedrotajiem rūpīgi vēro "Vagner" izvietošanu Baltkrievijā, nepārtraukti tiekot saņemta izlūkošanas informācija un dati par šī grupējuma kustību, tehnisko aprīkojumu un ieročiem, kas ir tā rīcībā.
"Vagner" nākotne vairākas nedēļas bija neskaidra pēc grupējuma dibinātāja Jevgeņija Prigožina sarīkotā dumpja. Dumpis tika izbeigts, kad Prigožinam un "Vagner" kaujiniekiem 24.jūnijā tika piedāvāts patvērums Baltkrievijā.