Pašvaldības izmaksās vētrā bojāto ēku iedzīvotājiem primāro atbalstu līdz 3000 eiro

Trešdien, 9.augustā, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) tikās ar pašvaldību vadītājiem, kuru teritorijas visvairāk ir skārusi pirmdienas vētra. Puses vienojās par vienoto pieeju primārās palīdzības sniegšanā cietušajām mājsaimniecībām un iedzīvotājiem, kas pašvaldībām būtu jānodrošina nekavējoties.

Sanāksmē piedalījās Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis (ZZS), Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis (LA), Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa (LRA), Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs (ZZS) un Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins ("Daugavpils novada partija").

Tikšanās laikā pašvaldību vadītāji detalizēti iepazīstināja ar apzinātajām vētras radītajām sekām un postījumiem mājsaimniecībām un pašvaldību īpašumiem. Vissmagākā situācija ir Dobeles novadā, kurā vairākiem simtiem mājsaimniecību vētra ir nodarījusi postījumus, noraujot mājām un citām ēkām jumtus un izsitot stiklus. Par līdzīgu situāciju un negaisa postījumu novēršanai paveiktajiem darbiem ir informējuši arī citu pašvaldību vadītāji.

Tikšanās laikā panākta vienošanās, ka pašvaldības varēs saviem iedzīvotājiem vispirms izmaksāt primāro atbalstu mājas jumta un logu atjaunošanai vai nomaiņai. Tas tiks piešķirts visiem iedzīvotājiem, kuru īpašumus (dzīvojamās mājas) ir skārusi vētra. Individuālām dzīvojamām mājām vienreizējais atbalsts varētu tikt nodrošināts, piešķirot atbalstu līdz 3000 eiro, nepārsniedzot 20 eiro par kvadrātmetru. Savukārt daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem atbalsts būtu nodrošināts 20 eiro par kvadrātmetru.

Plānots, ka par attiecīgajām vadlīnijām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) jau tuvākajās dienās aicinās lemt valdību.

Papildus šīm iniciatīvām pašvaldības varēs lemt arī par lielāku atbalstu saviem iedzīvotājiem, izskatot katru gadījumu atsevišķi.

Tāpat pašvaldība līdzekļus var pieprasīt to pašvaldības izdevumu kompensēšanai, kas izmaksāti atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem dzīvojamās mājas īpašniekam (īpašniekiem) vai dzīvokļu īpašniekiem dzīvojamās mājas renovācijai, lai likvidētu terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

Pašvaldība pieprasījumā minētajam infrastruktūras objektam nodrošina līdzfinansējumu ne mazāk kā 50% apmērā. Patlaban pašvaldības apkopo informāciju un nepieciešamos līdzekļus pieprasa VARAM.

Pašvaldības līdzekļus arī var pieprasīt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valsts pamatbudžeta apropriācijās neparedzētiem izdevumiem dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem. Pašvaldībai tikai jānodrošina līdzfinansējums radīto zaudējumu novēršanai ne mazāk kā 30% apmērā.

Ņemot vērā ierobežotos pašvaldībām pieejamos finanšu līdzekļus un nepieciešamību pēc iespējas ātrāk nodrošināt finansiālu atbalstu dabas stihijas radīto zaudējumu novēršanai dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašniekiem, un nodrošināt finanšu līdzekļus iedzīvotājiem dabas katastrofas radīto seku novēršanai, finanšu ministrs ir rosinājis valstij nodrošināt lielāku finansiālo atbalstu tām pašvaldībām, kuru teritorijās negaiss ir nodarījis lielākos postījumus.

Tāpēc jau ir izstrādāti priekšlikumi un tuvākajās dienās valdībā tiks iesniegti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas paredzēs, ka lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz 2% no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, MK varēs pieņemt lēmumu par citu pašvaldības līdzfinansējuma apmēru, ne mazāk kā 10% apmērā. Respektīvi, valsts varētu sniegt palīdzību līdz 90% no izdevumu apjoma.

Tāpat tikšanas laikā ministrs informēja domes pārstāvjus, ka vētras radīto postījumu neatliekama novēršana ir pamats sarunu procedūras piemērošanai, kas dod iespēju pēc iespējas ātri noslēgt attiecīgus līgumus, nerīkojot konkursu.

Publisko iepirkumu likuma normas pieļauj izņēmuma gadījumus, kad pašvaldības jeb pasūtītājs var piemērot sarunu procedūru, ja tām neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā objektīvi radusies situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai konkursa procedūru ar sarunām, tostarp paātrinātās procedūras, kad tiek saīsināti pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņi.

Par neparedzamiem ārkārtas apstākļiem uzskatāmi apstākļi, kuri iziet ārpus normālas ekonomiskās un sociālās situācijas robežām, piemēram, avārijas vai dabas katastrofas, un kuru dēļ radusies neatliekama nepieciešamība veikt iepirkumus neparedzamo ārkārtas apstākļu izraisīto seku novēršanai, un šīs procedūras piemērošanas pamatam nav obligāti jābūt saistītam ar valstī izsludinātu ārkārtējo situāciju.