Visvairāk vilku uzbrukumu fiksēts Balvu, Cēsu, Jēkabpils un Madonas novadā

Viņš informēja, ka līdz jūlija beigām VMD ir saņēmis informāciju par 25 vilku uzbrukumiem, kuros ir cietuši 229 mājdzīvnieki, tostarp 136 mājdzīvnieki ir nogalināti, 24 ievainoti un 69 pazuduši, iespējams, aiznesti.

No cietušajiem mājdzīvniekiem lielākā daļa ir aitas, proti, ir nogalinātas 119 aitas. Vienlaikus ir nogalinātas arī 15 kazas, viens teļš un viens suns. Operatīvā informācija liecina, ka jūlija beigās ir noticis vēl viens liels uzbrukums Balvos, kur ir cietušas apmēram 30 aitas, bet VMD vēl nav saņēmis oficiālu informāciju.

Pēc VMD vērtējuma, Latvijā pašlaik ir apmēram 1400 vilku. "Precīzi to neviens nepateiks. Visvairāk vilku ir izplatīts Ziemeļkurzemē, Centrālvidzemē un Latvijas Ziemeļaustrumu daļā," norādīja VMD ģenerāldirektors.

Viņš arī informēja, ka VMD medību sezonā ir noteicis 300 kā maksimālo vilku nomedīšanas apjomu. "Tas ir atbilstošs skaits apstiprinātajam Eiropas Pelēkā vilka sugas aizsardzības plānam un atbilst Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ieteikumiem," stāstīja Ozols.

Jautāts, kā notiek vilku medības, VMD vadītājs norādīja, ka daļu dzīvnieku nomedī gaides, individuālajās medībās, bet ir arī speciālas vilku medības, ko organizē ziemā, kad pēc pēdām var noteikt teritorijas, kur vilki ir.

"Jautājumā par vilkiem vairāk ir jāpievēršas dinamikai, ne skaitam, proti, kāds ir populācijas vērtējums un kā tas korelē ar postījumiem, jo tie arī zināmā mērā korelē ar preventīviem pasākumiem, kas reizēm ir efektīvi un reizēm nav," sacīja Ozsols.

Viņš norādīja, ka par lielo plēsēju un cilvēku mijiedarbību bija diskusija pēdējā Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē pēc Rumānijas iniciatīvas. Jautājums ir saistīts ar sugu un biotopu direktīvu, kas nav pārskatīta kopš 1992.gada.

"Tas, ka mēs vispār medījam vilkus, ir mūsu priekšrocība, jo mēs tādu opciju ierakstījām arī ES iestāšanās līgumā 2004.gadā. No vispārējām ES normām tas ir izņemts. Ja aizsardzības plāni ir bijuši jēdzīgi, tad tie dod rezultātus un lielo plēsēju populācija pieaug. Tad rodas jautājums, kā ar to sadzīvo cilvēks un cilvēka saimnieciskā darbība," atzina Ozols.