Dažviet Zemgalē krusa sējumus nopostījusi pilnībā

Viņš sacīja, ka pirmdienas, 7.augusta, negaiss ir skāris visu Latvijas teritoriju, tomēr krusa būtiskākos postījumus nodarījusi Zemgalei - Augstkalnei, Tērvetei, Tukuma novada Jaunpilij. "Atsevišķiem laukiem un diezgan lielās platībās postījumi ir pat 100%," atzina Ozols.

"Latraps" valdes loceklis, apsekojot virkni lauksaimniecības platību, konstatējis, ka šajās teritorijās cietuši gan zirņi, gan rapsis, gan kvieši un citas kultūras. "Visa raža mētājas zemē un tur vairs nav, ko vākt," piebilda Ozols.

Tāpat viņš atzīmēja, ka zaudējumus vētra nodarījusi arī lopkopībai, jo ievērojami cietusi arī kukurūza, kas krusas rezultātā uz lauka sakapāta.

Ozols norādīja, ka līdztekus cietusi arī lauksaimniecībā izmantojamā tehnika, ēkas un uzglabāšanas infrastruktūra. Cita starpā pie vētras postījumiem pieskaitāma arī raža, kas samirkusi vēja un krusas iznīcinātajās uzglabāšanas novietnēs.

"Situācija nav vienkārša un jāsaka, ko nepaņēma pavasara sals un vasaras sausums, lielā daļā saimniecību šogad piebeidza krusa," sacīja "Latraps" pārstāvis.

Lai arī situācija vēl joprojām tiek apzināta, Ozols minēja, ka vētras postījumi Latvijas kopražu ietekmēs daļēji, jo lielākie postījumi ir reģionāli. Vienlaikus viņš paredzēja, ka ievērojami būs cietusi graudu kvalitāte un pēcāk varētu būt vērojams pārtikas graudu iztrūkums, jo liela daļa novāktās ražas atbildīs lopbarības graudu standartiem.

Komentējot iespējamos zaudējumu segšanas veidus, Ozols sacīja, ka liela daļa saimniecību ir apdrošinājušās un līdz šim "Latraps" ir informācija par pieteiktiem zaudējumiem aptuveni 6000-7000 hektāru platībā.

Vienlaikus saimniecībās, kurās īpašumi nav apdrošināti, vētra un krusa Ozola ieskatā ir pielīdzināma katastrofai. "Nedomāju, ka kāda saimniecība var uzkrāt tādu drošības spilvenu, ar ko varētu šādus zaudējumus nosegt, jo ražas novākšana ir tikai pašā sākuma stadijā, un es gribētu teikt, ka Latvijā novāktās ražas apmērs varētu būt aptuveni 15- 20%," sacīja Ozols.

Vienlaikus viņš apstiprināja, ka patlaban "Latraps" turpina darbu pie situācijas apkopošanas un kooperatīvs centīsies palīdzēt nelaimē nonākušajām saimniecībām.

Tāpat "Latraps" valdes loceklis pauda, ka vēl ir pietiekami liels laika sprīdis, lai sagatavotos nākamajam gadam, jo ir nepieciešams iesēt ziemājus. "Tomēr arī ziemāju sējā nokrišņi nepalīdz," sacīja Ozols, piebilstot, ka lietus patlaban apgrūtina sējas darbus vismaz divos aspektos, kur no vienas puses sēt nav iespējams, jo ir pārāk mitrs, bet no otras - sēt nav iespējams, jo uz laukiem vēl stāv nenovāktie vasaras kultūraugi.

"Izaicinājumi lauksaimniecībā šogad pietiek," atzina Ozols.

Saskaņā ar "Firmas.lv", "Latraps" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.jūlija līdz 2022.gada 30.jūnijam, strādāja ar 299,482 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kooperatīva peļņa auga par 22,3% un bija 3,724 miljoni eiro.

"Latraps" reģistrēta 2000.gadā. Pagājušā gada beigās kooperatīvam bija vairāk nekā 1150 biedru.

LETA jau rakstīja, ka pirmdien Latviju šķērsoja pērkona negaiss un stipra vētra, kas dažviet atnesa ļoti lielu krusu un intensīvas lietusgāzes, gāžot kokus, izpostot būves, transportlīdzekļus un infrastruktūru. Īpaši lielus postījumus vētra nesa Dobeles novadam.