Jūlijā ažiotāžu sabiedrībā izraisīja noziedznieku Māra Kovaļova un Mārtiņa Cesmaņa bēgšana. Abi bēgļi diezgan ātri tika notverti, iedarbinot Valsts policijas operāciju "Slazdi". Šī metode izmantota arī padomju laika visbīstamākā sērijveida slepkavas Staņislava Rogoļova ķeršanā, sarunā ar "Apollo.lv" stāsta bijušais Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa.
Maniaks Rogoļovs pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados slepkavoja un izvaroja jaunas sievietes, kurām nakts laikā sekoja no vilcieniem un autobusiem. Varmāka nereti savus noziegumus veica arī turpat stacijās. Šie noziegumi bija grūti atklājami un tāpēc, kā raksturīgs izmeklēšanas procesiem padomju laikā, tie netika reģistrēti un izmeklētāji ilgi neizmeklēja to kopsakarības.
Rogoļova identitāti atklāja ar kāda mākslinieka palīdzību, kurš pēc aculiecinieku stāstītā uzgleznoja varmākas portretu. Izmeklēšanas un pastrādāto noziegumu laikā Rogoļovs strādāja Latvijas PSR Iekšlietu ministrijā par ministra vietnieka Anrija Kavaliera aģentu.
Rogoļovu notvēra 1982. gadā Ulbrokas mežā. Izmeklēšanas laikā tiesa viņa vainu pierādīja desmit slepkavībās un desmit izvarošanās, taču savā pēdējā vārdā viņš norādīja, ka ir vainīgs vēl 100 noziegumos. 1983. gadā viņam piesprieda augstāko soda mēru – nāvessodu, kas tika izpildīts 1984. gada 19. jūnijā.
Arī Rogoļova meklēšanā tika likti lietā tie paši meklēšanas paņēmieni, ar kuriem ķerstīts 27. jūlijā izbēgušais Māriņš Cesmanis un 23. jūlijā izbēgušais Māris Kovaļovs, – satiksmes slēgšana un katras automašīnas pārbaude.
«Tolaik gan automašīnu gluži vienkārši bija mazāk,» atzīmē Rekšņa, tāpēc policisti bija spiesti vairāk paļauties uz citām meklēšanas metodēm.