Latvijā pieaug bišu saimju skaits

Viņš atzīmēja, ka novadu griezumā bišu saimju skaits samazinājās tikai septiņos novados, kur kopumā tas samazinājies par 800 bišu saimēm. Pārējos novados biju novērots pieaugums bišu saimju skaitā.

Vienlaikus Šteiselis norādīja, ka, pateicoties iepriekšējo gadu atbalsta politikai, biškopība Latvijā līdz 2023.gada dravošanas sezonai bija populāra nodarbe. Latvijā Lauksaimniecības datu centrā (LDC) reģistrētas aptuveni 2800 biškopības saimniecību un vairāk nekā 3000 biškopju. Vienlaikus LBB biedru vidū ir 3400 biškopji. Šteiselis skaidroja, ka vienā saimniecībā var būt vairāki biškopji, turklāt biškopība bieži ir ģimenes arods.

Savukārt LBB veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka, ja pirms desmit gadiem vidējais biškopja vecums bija 57 gadi, tad šogad janvārī - 54 gadi.

"Pat neskatoties uz medus realizācijas grūtībām 2018.gada rudenī un nākamajā gadā, kad zemās vairumcenas dēļ bija apgrūtināta medus realizācija, nozare turpināja attīstīties un bišu saimju skaits valstī pieauga," stāstīja Šteiselis, piebilstot, ka Eiropas Savienības (ES) finansētie un nacionālā budžeta atbalstītie LBB organizētie kursi un lekcijas nodrošināja arī nozares dalībnieku izglītību.

Viņš minēja, ka pat Covid-19 pandēmija nespēja nopietni ietekmēt nozares attīstību. Vienīgais gads, kad saimju skaits palika nemainīgs, bija 2021.gads. Pārējos gados bija vērojams neliels pieaugums.

Vienlaikus, runājot par nozarei aktuālākajām problēmām, Šteiselis minēja, ka 2023.gada sezonā pretendentu skaits uz atbalsta finansējumu pasākumā "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām" samazinājies par 25%.

Biškopji noradījuši, ka saskārušies ar problēmām saņemt saskaņojumu no citiem zemes apsaimniekotājiem par zemes vienībām, kuras gribēja pieteikt atbalstam.

Tostarp 67% gadījumos biškopji nevarēja sameklēt zemes vienību apsaimniekotāju un kontaktinformāciju, lai saskaņotu zemes vienības, kuras vēlos apputeksnēt un pieteikt atbalstam, 58% gadījumos zemes apsaimniekotāji norādījuši, ka vēlas saņemt samaksu par saskaņojumu un piekrišanu apputeksnēšanas pakalpojumu saņemšanai, bet 69% gadījumos citi lauksaimnieki nevēlējās dot saskaņojumu un piekrišanu apputeksnēšanas pakalpojumu saņemšanai.

Šteiselis uzsvēra, ka šādi nosacījumi un sarežģījumi tos izpildīt, neveicina nozares attīstību.

LBB reģistrēta 1994.gadā, un tā pārstāv 3253 lauksaimniekus. Biedrības mērķis ir pārstāvēt biedru intereses, veicināt biškopības nozares attīstību un stabilu izaugsmi Latvijā.