"Ja vien jūs zinātu, cik ļoti Odesa jūs ienīst." Pagājusī nedēļa Odesas iedzīvotāju acīm

"Neviens neticēja pasakām, ka Putins it kā mīl Odesu un to neapšaudīs. Viņš nemīl nevienu: ne Krieviju, ne savus pilsoņus un vēl jo vairāk mūsu pilsētu."

Tiklīdz 18. jūlija rītā beidzās komandantstunda, Katerina un viņas paziņas "steidzās palīdzēt cilvēkiem, kuru mājas bija nopostītas".

Nākamajā naktī uzbrukumi atkārtojās – uguns lija pār graudu un naftas noliktavām un citu ostas infrastruktūru. Pēc Ukrainas Agrārās politikas un pārtikas ministrijas datiem, tika iznīcinātas 60 000 tonnas labības, ko vajadzēja nosūtīt pa "labības koridoru" vēl pirms diviem mēnešiem.

Apšaudes rezultātā naktī uz 19. jūliju bez elektrības palika 3000 cilvēku. Dažas no raķetēm notrieca pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tajā pašā laikā atlūzas no raķetēm nokrita dzīvojamā apkaimē, kur dažām mājām tika izsisti logi.

Tika ievainoti vismaz 10 cilvēki, tostarp deviņus gadus vecs bērns. Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka "uzbrukuma mērķis ir sasniegts".

Pēc šī uzbrukuma Sofija no Odesas (vārds mainīts) nolēma pamest pilsētu kopā ar savu ģimeni - vīru un divus gadus veco dēlu. Viņi saprata, ka nespēs pietiekami ātri aizskriet uz bumbu patvertni ar bērnu rokās. Ģimene pārcēlās uz ciematu 20 kilometrus no Odesas, kur ir "nedaudz mierīgāk".

"Izbraucēji ir no visām pilsētas apkaimēm, un apšaudei nav loģikas," Sofija skaidro "Meduzai".

"Tu nevari zināt, vai rīt pamodīsies vai ne. Pat šeit mēs katru nakti guļam pagrabā."

Marina, cita iedzīvotāja no Odesas, kura sarunājās ar "Meduzu", saka, ka viņas mājā nav vietas, kur patverties uzlidojuma laikā. Tomēr, kamēr meitene paliek pilsētā, viņa ir izstrādājusi plānu Krievijas uzbrukuma brīžiem.

"Mēs [ar dzīvokļa biedreni] atveram logus, lai tādējādi sprādziena vilnis labāk pāriet, un ieskrienam telpā, kur ir vismazāk stiklu," viņa skaidro.

Viņa arī piebilst: "Katru vakaru, kad eju gulēt, ar radiniekiem runājam, vai šonakt būs apšaude vai ne."

"Cilvēki dodas attīrīt gruvešus, lai ātrāk tiktu galā ar sekām"

Naktī uz 22. jūliju uzlidojuma sirēnas Odesā neskanēja. Tomēr Ukrainas bruņoto spēku Dienvidu teritoriju Apvienotā koordinētā preses centra vadītāja Natālija Gumeņuka aicināja Odesas iedzīvotājus gatavoties jauniem Krievijas uzbrukumiem.

"United News" telemaratona ēterā viņa norādīja, ka Krievijas izlūkošanas droni turpina riņķot virs apgabala: "Mēs neatslābstam un apzināmies, ka triecieni turpināsies un ienaidnieka aktivitāte pieaugs."

Tā arī notika. Jau nākamajā naktī Krievija atsāka uzlidojumus un izraisīja visa kara laika postošāko uzbrukumu.

Krievijas raķetes atkal trāpīja ostas infrastruktūrai un iznīcināja sešas dzīvojamās ēkas (ieskaitot daudzdzīvokļu ēkas).

Cieta vairāki desmiti ēku, tika bojāts arī Odesas vēsturiskais centrs - 29 UNESCO aizsargātie arhitektūras pieminekļi, tostarp Apskaidrošanās katedrāle. Bojā gāja viens cilvēks, ievainots 21 pilsētas iedzīvotājs, tostarp četri bērni.

"Meduza" sarunu biedre Marina dzīvo kilometru no Odesas vēsturiskā centra. 23. jūlija nakti viņa sauc par vienu no šausmīgākajām:

"Kad viņi trāpīja katedrālei, atskanēja ilga, izstiepta metāla čīkstēšana. Bija sajūta, ka mēs skatāmies šausmu filmu, kurā salūst debesskrāpis."

Krievijas puse turpināja uzstāt, ka izmanto "augstas precizitātes" ieročus, un vainoja Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu postījumos. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs uzsvēra, ka tieši "pretraķetes" iznīcināja katedrāli.

Pēc Sofijas teiktā, viņa pati kādu laiku nevarēja noticēt, ka Krievijas raķešu mērķis ir Odesas vēstures pieminekļi. "Mūsu pilsētas centrs tika iznīcināts. Tā vairs nav. Es pati esmu kulturoloģe, ilgus gadus biju gide Odesā," viņa saka.

"Šīs ēkas pārdzīvoja revolūciju, Otro pasaules karu, Rumānijas okupāciju, grūtos deviņdesmitos gadus... Bet tās nepārdzīvoja "krievu pasauli", kas atnākusi pie mums."

Pēc masveida uzbrukumiem Odesas centram pilsētas mērs Genādijs Truhanovs uzrunāja Krieviju un tās iedzīvotājus krievu valodā:

Kamēr pilsētas dienesti remontēja bojātās komunikācijas, brīvprātīgie piegādāja ģeneratorus un ūdens tvertnes, atklāj Katerina Madena.

"Visa pilsēta sapulcējas, un visi cenšas viens otram palīdzēt," viņa stāsta.

"Kāds atnes drēbes, cits – pārtiku. Iestādes un restorāni sagaida un uzņem brīvprātīgos, pašvaldības dienestus, kas novāc gruvešus, kā arī sniedz palīdzību uzbrukumos cietušajiem. Mēs strādājam kā labi koordinēts mehānisms un palīdzam viens otram."

Kopējie Krievijas uzbrukumu radītie zaudējumi vēl nav novērtēti. Tuvākajās dienās reģionā ieradīsies UNESCO pārstāvji, apskatīs uzbrukumos cietušos kultūras mantojuma objektus un veiks novērtējumu par kultūrvēsturiskajiem zaudējumiem.

Ukraina jau vērsusies pie citām valstīm ar lūgumu palīdzēt atjaunot Odesas arhitektūras pieminekļus. Daļu no Apskaidrošanās katedrāles atjaunošanas uzdevuma jau ir uzņēmusies Itālija.

Itālijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājs: "Uzbrukumi Odesā, nevainīgu cilvēku nāve, Apskaidrošanās katedrāles iznīcināšana mūs dziļi apbēdina. Krievu agresori iznīcina labības uzglabāšanas angārus, atņemot pārtiku miljoniem cilvēku, kuriem tā vajadzīga.

Viņi iznīcina mūsu Eiropas civilizāciju, tās svētos simbolus. Brīva tauta neļaus sevi iebiedēt, barbarisms neuzvarēs. Itālija ar savu pasaulē unikālo pieredzi restaurēšanas jomā ir gatava pievienoties katedrāles un citu Ukrainas kultūras mantojuma dārgumu rekonstrukcijai."

Вони нищать нашу європейську цивілізацію,її священні символи.Вільний народ не дозволить себе залякати,варварство не переможе. Італія,з її унікальним у світі досвідом в реєстраційній галузі,готова долучитися до відбудови собору та інших скарбів культурної спадщини України. 2/2

— Italy in Ukraine (@italyinukr) July 23, 2023

Speciālisti uzskata, ka darbi jāsāk pēc iespējas ātrāk. Pēc viņu aplēsēm, viena no katedrāles sienām var iebrukt, un bez jumta remonta lietus laikā katedrāle var applūst.

Vienlaikus iedzīvotāji cenšas palīdzēt arī vietējiem uzņēmumiem apšaudes seku likvidēšanā.

"Cilvēki dodas novākt gruvešus, lai ātri tiktu galā ar traģēdiju," saka Marina. "Šīs divas dienas es izvācu gruvešus no mūsu [biroja] telpām."

Cita Odesas iedzīvotāja Sofija piebilst: "Daudzi cilvēki devās talkā kopā ar maziem bērniem – viņi nebaidījās no nogruvumiem no sapostītajām ēkām. Es redzu, ka odesieši neprātīgi mīl savu pilsētu.

"Es nezinu nevienu Odesas pilsoni, kurš gaidītu krievu pasauli"

Darja iepriekš bija piedzīvojusi Krievijas agresiju – līdz 2014. gadam viņa dzīvoja Luhanskā. Viņa pārcēlās uz Odesu pēc tam, kad okupanti ieņēma viņas dzimto pilsētu.

Pagājušajā nedēļā Darja regulāri devās uz bumbu patvertnēm un bieži tur satika pilsētniekus ar maziem bērniem un jaundzimušajiem.

"Tas tikai vairo naidu un dusmas pret Krieviju un krieviem. To jau piedzīvoju 2014. gadā Luhanskā, lai gan masveida uzbrukumu sākumā aizbēgu.

Pēdējais, ko redzēju, bija nocirstās rokas un kājas cilvēkiem, kuri nejaušības dēļ atradās tuvumā reģionālajai pārvaldei, kas bija uzbrukuma mērķis. Maniem vecākiem atņēma dzīvokli un uzņēmumu. Pēc tam mēs tur vairs neatgriezāmies."

"Pastāv mīts, ka Odesa ir Krievijas pilsēta, bet es nezinu nevienu Odesas pilsoni, kurš gaidītu "krievu pasauli"," saka Sofija.

"Mēs visi zinām krievu valodu, bet tas nenozīmē, ka gribam, lai Krievija šeit būtu. (..) Protams, man gribas ienīst un nolādēt visus krievus, bet es patiesi ticu, ka Krievijā joprojām ir cilvēki, kas pretojas nežēlībai, karam un esošajai varai un vēlas redzēt patiesību."

Odesas iedzīvotāja Alena stāsta, ka kara laikā iemācījusies atšķirt dažādas raķetes pēc skaņas, taču pie apšaudēm nav varējusi pierast.

"Mēs [ukraiņi] turpinām brīnīties, kāpēc [Krievija] karam tērē tik daudz naudas. Viņi to varētu tērēt saviem slimajiem, nelaimīgajiem, bērniem, veciem cilvēkiem, ceļiem, medicīnai, izglītībai. Kāpēc tērēt militārajai rūpniecībai un nogalināt cilvēkus?"

Odesas iedzīvotāji, kas runāja ar "Meduzu", uzsver, ka, neskatoties uz nedēļu ilgušajām apšaudēm, "pilsēta turpina dzīvot".

"Cilvēki sēž kafejnīcās, staigā pa ielām. Mērs piedāvāja cietušos izmitināt sanatorijās, kas tagad stāv tukšas, taču cilvēki, ja vien viņu mājas nav smagi cietušas, to nelabprāt dara. Viņi cenšas nekavējoties veikt nepieciešamos remontdarbus, lai turpinātu dzīvot normālu dzīvi arī kara apstākļos."

"Meduza" sarunu biedri neplāno pamest Ukrainu (lai gan daži neizslēdz īslaicīgu pārcelšanos uz citu reģionu).

"Es vēlos dzīvot Odesā, turpināt šeit strādāt, atbalstīt savus radiniekus un Ukrainas armiju. Es nevēlos sākt dzīvi no nulles Krievijas sāktā kara dēļ."

Katerina Madena skaidro: "Daudzi [mani paziņas] zaudējuši īpašumu, jumtu virs galvas, bet neviens nekad nav teicis, ka vēlas pamest pilsētu vai valsti."

"Tie, kas gribēja braukt prom, aizbēga jau pašā sākumā. Pārējie atbalsta Ukrainas bruņotos spēkus, krāj naudu, atdod pēdējo, lai bruņotie spēki turpinātu sargāt mūsu valsti no okupantiem."

Alena no Odesas savu nostāju skaidro šādi:

"Kamēr esam šeit, varam palīdzēt savai armijai un no okupētajām teritorijām evakuētajiem cilvēkiem. Mēs saprotam, ka esam vajadzīgi, un, kamēr jutīsimies kā vienots veselums, ar mums viss būs kārtībā."

"Tas dod spēku un cerību, ka izdzīvosim un mūsu bērniem nebūs jākaro."