Labā ziņa, ka pēc pēdējā balsojuma diskusijās ir jāiesaista iesaistītās puses – arī mežu īpašnieki. Ir lielāks uzsvars, ka mežu īpašniekiem ir jābūt iesaistītiem regulas ieviešanas procesā. Un nacionālajos plānos ir jābūt iekļautām sociālekonomiskajam vērtējumam. Tas ir pozitīvi, jo bez šī vērtējuma normatīvos aktus pieņemt nevar," skaidro Muižnieks.
Ko saka zinātnieki?
Vēstulē, ko parakstījuši 36 Latvijas zinātnieki, skaidrots, ka dabas aizsardzība un atjaunošana, kā arī agroķīmiskā piesārņojuma mazināšana ir būtiski svarīga pārtikas drošības uzlabošanā un ilgtermiņa ražošanas nodrošināšanā.
36 zinātnieki uzsver, ka lielākie draudi pārtikas drošībai ir saistīti ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības un līdz ar to arī ekosistēmu, pakalpojumu zudumu.
Tāpat zinātnieki vēstulē raksta, ka, pasargājot un atjaunojot bioloģiski daudzveidīgus mežus un purvus, tiek veicināta oglekļa piesaiste un mazinātas siltumnīcefekta gāzu emisijas, tādējādi mazinot klimata pārmaiņas un to negatīvo ietekmi uz cilvēku dzīvi.
Vēstulē zinātnieki arī vērš uzmanību uz Latvijas dabas kritisko stāvokli, norādot, ka dabas skaitīšanas rezultāti, kuri tika publiskoti 2023. gada maijā, liecina, ka Latvijā tikai 10% mežu ir bioloģiski vērtīgi un tikai nepilnu 1% Latvijas teritorijas klāj bioloģiski vērtīgi zālāji.
Vaicājām, ko par šo zinātnieku minētajiem argumentiem saka LVMI "Silava" vadošais pētnieks Āris Jansons.
"Ņemot vērā, ka regulas parasti ir vispārīgas, par Latvijas mežiem varu teikt, ka nav saskatāmi lieli draudi, jo jāsaprot, kas ir tie konkrētie pasākumi, kurus varam veikt šādas regulas iedzīvināšanai mūsu ekoloģiskajos apstākļos.