Latvijā asas diskusijas par Dabas atjaunošanas regulu. Kāpēc?

Kas ir šī regula?

Dabas atjaunošanas regulas izvirzītie mērķi izriet no politiskās apņemšanās, kuru Eiropas Savienības (ES) valstis ir iepriekš izvirzījušas un par kurām vienojušās tādos politikas plānošanas dokumentos kā ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija, ES Meža stratēģija 2030. gadam un ES stratēģija "No lauka līdz galdam", kā arī Putnu direktīvā un Biotopu direktīvā. Dabas atjaunošanas regula ir nākamais solis šo mērķu īstenošanā.

Eiropas Parlaments (EP) uzsver, ka jaunajam tiesību aktam ir jāveicina ES starptautisko saistību, jo īpaši ANO Kunmingas un Monreālas globālās bioloģiskās daudzveidības sistēmas, īstenošana.

EP deputāti atbalsta Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu līdz 2030. gadam ieviest atjaunošanas pasākumus, kas aptvertu vismaz 20% no visām ES sauszemes un jūras teritorijām.

Parlaments norāda, ka likumu drīkstētu piemērot tikai tad, kad Komisija būs sniegusi datus par nosacījumiem, kas garantētu ES ilgtermiņa nodrošinātību ar pārtiku, un kad ES dalībvalstis būs aprēķinājušas, cik liela platība katrai no tām jāatjauno, lai izpildītu katram biotopam noteiktos atjaunošanas mērķus. Parlaments arī prasa iespēju atlikt noteikto mērķu sasniegšanu, ja pasākumi rada ārkārtas sekas ekonomikai vai sabiedrībai.

Komisijai 12 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā būs jāizvērtē plaisa starp atjaunošanas finansiālajām vajadzībām un pieejamo ES finansējumu un jāmeklē risinājumi, kā šo atšķirību novērst, izmantojot īpašu ES instrumentu.

Par likuma tālāku virzību balsoja arī pieci Latvijas eiroparlamentārieši, bet trīs no astoņiem Latvijas deputātiem balsoja pret.

Viedokļi dalās

Latvijas nevalstisko organizāciju (NVO) un profesionāļu starpā novērojams dalīts viedoklis par šo regulu. Vairākas organizācijas nosūtījušas vēstules Latvijas EP deputātiem.

Vairāki zinātnieki, Latvijas vides NVO, bioloģiskie lauksaimnieki un biškopji aicināja deputātus regulu atbalstīt, bet Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) vēstulē, ko parakstījušas 17 lauksaimniecības organizācijas, aicināja deputātus regulu neatbalstīt.

Lauksaimnieku NVO apgalvo, ka priekšlikumos iekļautās prasības negatīvi ietekmēs Latvijas tautsaimniecību, jo ir izstrādātas vispārīgi un kopumā visām ES dalībvalstīm, neskatoties uz katras valsts individuālo un atšķirīgo situāciju vidē.

Regulas priekšlikums fokusējas uz vides stāvokļa un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanu ES un tās dalībvalstīs, bet ir svarīgi ņemt vērā arī aktuālos procesus ES un pasaulē, tostarp kara Ukrainā radīto ES enerģētisko krīzi un ietekmi uz globālo pārtikas pieejamību, uzskata lauksaimnieki.

Savukārt Latvijas Dabas fonda pārstāvji uzskata, ka regula būs labs instruments ES vides mērķu reālai sasniegšanai.

Attiecībā uz kritiku par Dabas atjaunošanas regulas radītajiem riskiem pārtikas drošībai, vides organizācijas akcentē, ka bez kvalitatīva dabas stāvokļa nebūs nākotnes lauksaimnieciskajā ražošanā.

Arī bioloģiskie lauksaimnieki un biškopji norāda, ka dabas atjaunošanai un no tās izrietošajai ekosistēmas veselībai ir fundamentāla nozīme, lai nākotnē nesamazinātos pārtikas pieejamība.

Kā regula potenciāli varētu ietekmēt mežus?

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks saka, ka šis dokuments ir Eiropās Zaļās vienošanās sastāvdaļa.

"Par Zaļo kursu to nevajadzētu saukt, tam jābūt kā līgumam starp visām iesaistītajām pusēm – valdībām, organizācijām, zemes īpašniekiem. Tāpat ļoti ceru, ka nauda dabas atjaunošanas pasākumu īstenošanai nonāks pie reālajiem darba darītājiem, zemes īpašniekiem, nevis tiks iztērēta dažādu organizāciju administrācijām projektu realizēšanai," viņš vēsta.

"Bažas, kas vēl aizvien pastāv zemes īpašnieku pusē, ir, kādi būs jaunie ierobežojumi, vai tādi būs un, ja būs, vai tie tiks atbilstoši kompensēti.

Regula var ietekmēt ikvienu cilvēku Eiropas Savienībā, gan mainot saimniekošanai pieejamo zemes apjomu, gan ietekmējot izejvielu un gala produktu cenu, līdz ar to pasākumiem jābūt ļoti pārdomātiem," saka Muižnieks.

Vaicājot par to, kā potenciāli regula varētu ietekmēt meža īpašniekus, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs uzsver, ka vēl ir pāragri par to spriest, jo šobrīd iesaistītās puses vēl iepazīstas ar regulā minēto informāciju.

"Tas, kas visvairāk ietekmēs meža īpašniekus, būs nacionālie plāni šīs regulas ietvaros, jo regula paredz, ka katrai dalībvalstij būs jāveido savi nacionālie plāni. Protams, katrā dalībvalstī zemes īpašniekus ietekmēs tas, kas būs rakstīts nacionālajos plānos.

Labā ziņa, ka pēc pēdējā balsojuma diskusijās ir jāiesaista iesaistītās puses – arī mežu īpašnieki. Ir lielāks uzsvars, ka mežu īpašniekiem ir jābūt iesaistītiem regulas ieviešanas procesā. Un nacionālajos plānos ir jābūt iekļautām sociālekonomiskajam vērtējumam. Tas ir pozitīvi, jo bez šī vērtējuma normatīvos aktus pieņemt nevar," skaidro Muižnieks.

Ko saka zinātnieki?

Vēstulē, ko parakstījuši 36 Latvijas zinātnieki, skaidrots, ka dabas aizsardzība un atjaunošana, kā arī agroķīmiskā piesārņojuma mazināšana ir būtiski svarīga pārtikas drošības uzlabošanā un ilgtermiņa ražošanas nodrošināšanā. 

36 zinātnieki uzsver, ka lielākie draudi pārtikas drošībai ir saistīti ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības un līdz ar to arī ekosistēmu, pakalpojumu zudumu.

Tāpat zinātnieki vēstulē raksta, ka, pasargājot un atjaunojot bioloģiski daudzveidīgus mežus un purvus, tiek veicināta oglekļa piesaiste un mazinātas siltumnīcefekta gāzu emisijas, tādējādi mazinot klimata pārmaiņas un to negatīvo ietekmi uz cilvēku dzīvi.

Vēstulē zinātnieki arī vērš uzmanību uz Latvijas dabas kritisko stāvokli, norādot, ka dabas skaitīšanas rezultāti, kuri tika publiskoti 2023. gada maijā, liecina, ka Latvijā tikai 10% mežu ir bioloģiski vērtīgi un tikai nepilnu 1% Latvijas teritorijas klāj bioloģiski vērtīgi zālāji.

Vaicājām, ko par šo zinātnieku minētajiem argumentiem saka LVMI "Silava" vadošais pētnieks Āris Jansons.

"Ņemot vērā, ka regulas parasti ir vispārīgas, par Latvijas mežiem varu teikt, ka nav saskatāmi lieli draudi, jo jāsaprot, kas ir tie konkrētie pasākumi, kurus varam veikt šādas regulas iedzīvināšanai mūsu ekoloģiskajos apstākļos.

Ja mēs saprātīgi skatāmies uz tiem datiem, to, ko mēs varētu izdarīt, tad to būtu iespējams normāli iedzīvināt. Nevajadzētu paņemt rekomendācijas, kas ir vispārīgi formulētas visā Eiropā, un 1:1 ieviest konkrētā vietā, piemēram, Latvijā.

Ekosistēmas ir ļoti atšķirīgas. Plusi, ko varam panākt, veicinot bioloģisko daudzveidību, ir pietiekami atšķirīgi. Ir ļoti svarīgi, ka normatīviem, kas ietekmēs Latviju tiešākā veidā, ir jābūt balstītiem uz faktiem, nevis izdomājumiem," saka LVMI "Silava" vadošais pētnieks.

Āris Jansons uzsver, ka ir valstis, kurās tikai 10% teritorijas ir meži. "Runāt, ka valstī, kurā mežu ir 50%, tajā skaitā rezervāti, biotopi, liegumi, ka mēs esam slikti attiecībā pret Eiropas Savienību, tā vairs nav zinātne. Tā ir demagoģija. Tam nav faktiska pamatojuma.

Ir dabas skaitīšana, sakartēti biotopi un "Life Nature" projekts, kur ir sugu stāvokļa apzināšana. Ir virkne pasākumu, kas ir vērsti uz to, lai tiktu saglabāta bioloģiskās daudzveidības funkcija. Ir jāmeklē risinājumi, kā var, nevis kā nevar."

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.