LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela atzina - nevar izvairīties no tā, ka studenti mācību procesā kā palīglīdzekļus izmanto mākslīgo intelektu. Tomēr universitāte vēlas studentiem arī iemācīt attiekties pret to kritiski.
"Mūsu uzdevums ir sagatavot topošos skolotājus, kas rīku var izmantot savā darbā un atpazīt tā negodprātīgu izmantošanu," sacīja Daniela.
Viņa cer, ka mākslīgais intelekts varētu palīdzēt veidot individualizētu atbalstu mācību procesam. Piemēram, ja teksts ir rakstīts un cilvēkam ir grūtības to izlasīt, tad mākslīgais intelekts varētu to atskaņot, un nebūtu vajadzīgs palielināts cilvēku resurss, lai materiālu izstrādātu dažādos veidos.
Pētīt mākslīgā intelekta izmantošanu izglītībā savos maģistra darbos izvēlējušies arī vairāki studenti, atklāja dekāne.
Par mākslīgā intelekta lietojuma regulējumu domā arī Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA), jo, kā atzina augstskola, tā lietošanu no studiju procesa "izslēgt vairs nebūs iespējams" - mākslīgā intelekta ienākšana izglītības telpā "ir ļoti aktuāla", un tikai likumsakarīgi, ka studējošie savos studiju darbos izmanto mākslīgā intelekta ģenerētas atziņas, skaidrojumus un tekstus.
"Mākslīgā intelekta ģenerētie teksti izskatās gudri, viegli uztverami, pietiekami loģiski," studentu izvēli izmantot palīgrīku studiju procesā skaidro akadēmijā, vienlaikus uzsverot, ka nereti tajos konstatē daudz aplamību, neprecīzi uzdotus vai pat neeksistējošus avotus vai vienkārši kļūdas, "ko ir iespējams "izķert", tikai pasniedzējiem lieliski pārzinot lauku".
Tā kā mākslīgā intelekta ģenerētais teksts ir svešs teksts, uz to attiecas tieši tādas pašas citēšanas un atsauču prasības, kā uz citiem autorībā balstītiem avotiem. Mākslīgā intelekta lietojums bez attiecīgām norādēm ir uzskatāms par akadēmiskā godīguma pārkāpumu, uzsvēra LKA.