“Iestudējums ir kā auglis kas lēnām nobriest. Tas ir process, kurā satiekas dalībnieki, visi veidotāji, tehniskie risinājumi, arī ārējas ietekmes un priekšā ir skaidrs ceļš, kuru kopā ejam ar lielisku komandu, kurā katram ir ko teikt,” stāsta režisore Rēzija Kalniņa. “Režisors izjauc pasauli, lai radītu to atkal no jauna, un mēs to darām. Laikmetīgi aktuāli, redzoši, jūtoši un arī ar apzinātību visos līmeņos. Lāčplēsis mūsu iestudējumā ir kā tīrradnis, kas vēl nav briljants, tas ir dimants. Un tad dzīve slīpē šo dimantu, līdz tas kļūst par briljantu. Gan Kangars gan Lāčplēsis bērnībā ir vienādās pozīcijās. Un ir jautājums, kurā brīdī kurš paliek mēslainē, kas ietīta skaistā konfekšu papīrītī, un kurš tomēr atbrīvojas, lai arī jāloba sevi nost kā sīpolu, līdz paliek serdīte. Ja aiz katra zināmā tēla mēs ieraugām kaut ko vairāk, tad mēs sajūtam, ka šī pasaule un zeme - Latvija mūs nes tālāk kā varoņus, dodot iespēju par tādiem kļūt."
Foto: Danas Dombrovskas radītie krāšņie tērpi rokoperai "Lāčplēsis"