Latvijā otro reizi konstatēta invazīvā saldūdens medūza "Craspedacusta sowerbii", vietnē "Twitter" vēsta Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).
Latvijā otro reizi novērotas invazīvas saldūdens medūzas
Šogad tā novērota Mazajā Baltezerā.
Kā vēstīts, pagājušā gada septembrī DAP eksperti apstiprināja, ka Cēsu novada Drabešu pagastā kādā dīķī pirmo reizi novērotas invazīvas saldūdens medūzas "Craspedacusta sowerbii".
DAP "Life Reef" projekta koordinatore Gunta Gabrāne norādīja, ka šīs medūzas ir aptuveni divu eiro monētas lielumā, balti caurspīdīgas un cilvēka veselībai un dzīvībai nav bīstamas. Visticamāk, tās izplatīsies arī citās ūdenstilpēs, tādēļ DAP aicina ziņot par citiem sugas novērojumiem.
Gabrāne skaidroja, ka cilvēku neapzināta rīcība un klimata pārmaiņas ir galvenie iemesli, kādēļ šī suga jau kopš pagājušā gadsimta izplatās aizvien tālāk no savas izcelsmes vietas - Ķīnas un Japānas, un patlaban ir sastopama visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Latvijā tās, visticamāk, nokļuvušas ar putnu palīdzību, pielīpot tiem pie kājām, vai ar eksotisku ūdensaugu stādiem, jo spēj noteiktā attīstības stadijā iztikt bez ūdens.
Saldūdens medūzas barojas ar fitoplanktonu un potenciāli var būt barības konkurents zivju mazuļiem.
DAP īstenotais projekts "Life Reef", kas līdz šim iepazinis medūzas jūras ekosistēmā, pētīja arī Drabešu pagasta medūzas. Projekta vadītāja Ilze Sabule atzīmējusi, ka šo medūzu precīzs ceļš līdz Latvijai nav zināms. Tāpat arī sugas ietekme uz Latvijas ekosistēmām nav vēl izpētīta, tādēļ medūzas nevajag pārvietot un speciāli izplatīt. Iedzīvotājiem par saviem novērojumiem jāziņo, jo šāda informācija palīdzēs izprast sugas izplatīšanās ātrumu un veidus.
Saldūdens medūzas jau agrāk novērotas Polijā, Zviedrijā, Somijā un Krievijā, kā arī 2002.gadā konstatētas Lietuvā netālu no Nemūnas upes. Arī Lietuvas medūzu izcelsme joprojām ir neskaidra.