ES un Latīņamerikas samitā netiek vienbalsīgi nosodīta Krievijas agresija

ES dalībvalstis vēlējās panāk kopīgu paziņojumu par Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā, taču publicētajā samita komunikē, pateicoties Nikaragvai, Venecuēlai un Kubai, nav ne tikai kara nosodījuma, bet Krievija pat nav pieminēta.

Dokumentā vienīgi izteikts "dziļš satraukums par nerimstošo karu Ukrainā" un pausts atbalsts "taisnīgam un ilgtspējīgam mieram". Taču pat ar šādu formulējumu Nikaragva atteikusies samierināties.

Nikaragva bija viena no septiņām valstīm, kas februārī ANO Ģenerālajā asamblejā balsoja pret rezolūciju, kurā Krievija tika aicināta izvest karaspēku no Ukrainas. Kuba šajā balsojumā atturējās, bet Venecuēla nepiedalījās.

Visas trīs valstis jūnijā izteica arī atbalstu Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam pēc algotņu bandas "Vagner" sarīkotā dumpja.

Deklarāciju "atbalstīja visas valstis, izņemot vienu, kas nespēja piekrist vienai vienīgais rindkopai. Tādējādi tā bija šī pasākuma veiksme," cenšoties neizrādīt vilšanos par ES diplomātisko izgāšanos, paziņojis Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels.

Brisele bija cerējusi ar samita komunikē paziņojumu demonstrēt Putinam viņa režīma pieaugošo starptautisko izolāciju.

ES cerēja ka tādas Latīņamerikas lielvaras kā Brazīlija ietekmēs mazākās valstis galu galā nosodīt Krievijas agresiju.

Tomēr dažas no ekonomiski spēcīgākajām Latīņamerikas valstīm, tajā skaitā Meksika, Argentīna un Brazīlija, neizrāda tādu degsmi Ukrainas atbalstīšanā kā eiropieši un G7.

Lai gan Meksikas prezidents Andress Manuels Lopess Obradors, Brazīlijas prezidents Luiz Inacio Lula da Silva un Argentīnas prezidents Alberto Fernandess ir nosodījuši Krievijas agresiju, viņi atturējušies no vērā ņemamu sankciju noteikšanas pret Maskavu.

Tā vietā viņi izrāda lielāku satraukumu par kara ietekmi uz pārtikas un energoresursu cenām, un daudzi Latīņamerikas un Karību reģiona līderi aicina nekavējoties uzsākt miera sarunas.

Ņemot vērā šīs atšķirīgās nostājas, "jo vērā ņemamāks" ir fakts, ka visas valstis, izņemot Nikaragvu, varēja vienoties par kopīgu paziņojumu, pēc samita izteicies Vācijas kanclers Olafs Šolcs, piebilstot, ka tas sanāksmi padarījis par "veiksmīgu".

Starp citiem jautājumiem, kas tika pārrunāti divas dienas ilgušajā samitā, bija verdzības ilglaicīgā ietekme, un gala dokumentā valstu līderi "atzina un dziļi nožēloja neizsakāmās ciešanas, kurām transatlantiskās vergu tirdzniecības rezultātā tika pakļauti miljoniem vīriešu, sieviešu un bērnu".

Tomēr iespējamās reparācijas, ko Eiropa varētu maksāt Latīņamerikas un Karību reģiona valstīm, dokumentā nav minētas.

Tika apspriestas arī strupceļā nonākušās sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu starp ES un Dienvidu kopējo tirgu (Mercosur), kura sastāvā ir Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja.

Daudzu valstu līderi pauda apņemšanos sarunas pabeigt līdz gada beigām, neskatoties uz tādiem neatrisinātiem jautājumiem kā vides aizsardzība un negodīga konkurence.

Samita kuluāros Eiropas Komisija (EK) un Čīle parakstīja sadarbības līgumu par Eiropas nodrošināšanu ar izejmateriāliem.

Publicēta: 19.07.2