Stradiņa slimnīcā paveikta Latvijā simtā nieres transplantācija no dzīva donora

Slimnīcā notikušas trīs dzīvo donoru laparoskopiskas nefrektomijas (minimāli invazīva nieres izņemšanas operācijas) un visas bijušas veiksmīgas. Nākamā šāda transplantācija ir ieplānota jūlija otrajā pusē, kad mamma ziedos nieri savam dēlam.

Nieru transplantācija ir iespējama no dzīviem un no mirušiem donoriem, tomēr ieguvumi nieres transplantācijai no dzīva donora ir krietni lielāki.

Nefroloģijas centra virsārste Ieva Ziediņa skaidroja, ka brīdī, kad nieres transplantācija notiek no dzīva donora, tad, pirmkārt, ir iespēja izvēlēties operācijas laiku, otrkārt, recipientam ir ātrāks atveseļošanās laiks, mazāks aukstuma išēmijas laiks, retāk atlikta transplantāta funkcija, mazāka imūnsupresija, kā arī minimāla iespējamība, ka niere neiedzīvos, jo visi saderības testi pirms tam jau ir veikti.

Attiecīgi donors var turpināt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, nav nepieciešamības lietot medikamentus vai ievērot īpašas diētas, viņš var darīt visu to, ko darīja pirms operācijas, jo cilvēkam pilnībā pietiek ar vienu nieri. Tāpat būtisks ir arī psiholoģiskais ieguvums - donoram tā ir apziņa, ka ir izdarīts kaut kas ļoti labs, un recipientam tā ir lielāka atbildības izjūta rūpēties par sevi, lietot nepieciešamos medikamentus, jo viņam ikdienā aci pret aci jāsatiekas ar cilvēku, kurš ziedojis nieri, skaidroja Ziediņa.

Iepriekš, kad dzīviem donoriem niere tika izņemta atvērtā operācijā, pacientam bija ilgāk jāuzturas stacionārā, rehabilitācija bija garāka, fiziskas aktivitātes un ierasto ikdienu varēja atsākt aptuveni tikai pēc trīs mēnešiem, savukārt tagad, kad slimnīcā ir iespējams veikt laparoskopisku nefrektomiju, donoram nav lielas rētas, nav lielu sāpju un pacients jau nākamajā dienā tiek izrakstīts no stacionāra un var doties mājās.

Uroloģijas centra vadītājs Egils Vjaters uzsvēra, ka šajā tāpat kā citos gadījumos notiek sadarbība, kurā vienotā komandā strādā urologi, nefrologi un transplantologi. Nefrologi sagatavo abus pacientus, veic nepieciešamos izmeklējumus, pacienti ierodas slimnīcā dienu pirms operācijas, lai vēlreiz veiktu nepieciešamās analīzes. Pati operācija ilgst aptuveni 1,5-2 stundas, kuras laikā urologi donoram veic laparoskopijas dūrienus un minimālu griezienu, lai izņemtu nieri un pēc tam transplantologi veic nieres pārstādīšanu.

Viņš norādīja, ka donors jau nākamajā dienā var doties uz mājām un pēc nedēļas var atgriezties ierastajā ikdienā. Ar laparoskopisko nefrektomiju donoram esam samazinājuši riskus līdz minimumam, kā arī radījuši maksimāli ātru atlabšanas procesu."

Par donoru var kļūt jebkurš recipienta radinieks, ja veselības stāvoklis to atļauj. Mūsdienās asins grupu nesaderība nav šķērslis. Visu donoru veselības stāvokļa izmeklēšana, nieres ziedošanas operācijas izmaksas un pēcoperācijas novērošana pie nefrologa tiek segta no valsts līdzekļiem.

Visvairāk nieru transplantāciju no dzīviem donoriem Latvijā bija 2018. gadā, kad tās sastādīja 25% no visām nieres transplantācijām. Kopumā ņemot, Latvijā 80% dzīvo donoru ir asinsradinieki un 20% ir emocionālie donori, kad, piemēram, sieva ziedo nieri vīram vai otrādi.

No Eiropas valstīm visvairāk dzīvo nieru donoru ir Nīderlandē, kur 50% nieru transplantācijas tiek veiktas no dzīviem donoriem, bet Japānā reliģisku apsvērumu dēļ ilgi nieru transplantācijas no mirušiem donoriem netika veiktas un tur joprojām 90% nieru transplantāciju tiek veiktas no dzīviem donoriem.

Pirmā veiksmīgā nieres transplantācija Latvijā arī bija no dzīva donora, kad 1973. gadā tēvs ziedoja kreiso nieri savai 15 gadus vecajai meitai.

Patlaban Latvijā nieres gaidīšanās saraktā ir aptuveni 60 pacienti.