Ukraina: Militārā dumpja laikā vāgnerieši centās iekļūt kodolieroču bāzē

"Vagner" kaujiniekiem sasniedzot tālākus lauku reģionus, viņu izsekošana kļuva apgrūtināta, līdz pēdas pazuda aptuveni 100 km no kodolbāzes "Voroņeža-45".

"Reuters" nevar apstiprināt, kas notika tālāk, un Rietumu amatpersonas vairākkārt paziņojušas, ka dumpja laikā, kas tajā pašā dienā ātri un mistiski beidzās, Krievijas kodolieroču krājumi nav bijuši apdraudēti.

Taču ekskluzīvā intervijā Ukrainas militārās izlūkošanas vadītājs Kirilo Budanovs sacīja, ka "Vagner" kaujinieki tikuši daudz tālāk. Viņš sacīja, ka viņi sasnieguši kodolbāzi, kur viņu nolūks bijis iegūt nelielas padomju laika kodolierīces, lai "paaugstinātu dumpja likmes".

"Jo, ja esat gatavs cīnīties līdz pēdējam, šī ir viena no iespējām, kas būtiski paaugstina likmes," sacīja Budanovs.

Vienīgā barjera starp vāgneriešiem un kodolieročiem, sacīja Budanovs, bija kodolieroču glabātuves durvis. "Noliktavas durvis bija aizvērtas, un tehniskajā daļā kaujinieki netika," viņš sacīja.

"Reuters" nevarēja neatkarīgi noteikt, vai "Vagner" iznīcinātāji nokļuva "Voroņeža-45" glabātuvē. Budanovs nesniedza pierādījumus savam apgalvojumam, un viņš atteicās minēt, kādas diskusijas par šo incidentu notikušas ar ASV un citiem sabiedrotajiem, ja tādas bijušas. Viņš arī neizteica minējumu, kāpēc kaujinieki pēc tam pārtrauca dumpi.

Kāds Kremlim tuvs avots ar militārām saistībām apstiprināja daļu no Budanova ziņojuma.

"Vagner" grupējumam "izdevās iekļūt īpašas intereses zonā, kā rezultātā amerikāņi satraucās, jo tur glabājas kodolmunīcija", sacīja šī persona, sīkāku informāciju nesniedzot.

Avots Krievijas okupētajā Austrumukrainā, ar zināšanām par šo notikumu, sacīja, ka tas radījis bažas Kremlī un devis stimulu ar steigu panākt sacelšanās izbeigšanai 24. jūnija vakarā, izmantojot Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko starpniecību.

ASV amatpersonas pauda šaubas par šo scenāriju. Atbildot uz jautājumu par to, vai "Vagner" spēki ir sasnieguši bāzi un centušies iegūt kodolieročus, Baltā nama Nacionālās drošības padomes pārstāvis Ādams Hodžs sacīja: "Mēs nevaram apstiprināt šo ziņojumu. Mums nevienā brīdī nebija indikācijas, ka kodolieroči vai saistītie materiāli tika apdraudēti."

Mets Korda, Amerikas Zinātnieku federācijas Kodolinformācijas projekta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks un projektu vadītājs, sacīja, ka "nevalstiskam dalībniekam būtu praktiski neiespējami" uzlauzt Krievijas kodoldrošību.

Viņš sacīja, ka "Vagner" rīcībā varēja būt tūkstošiem karavīru, taču maz ticams, ka kāds no viņiem zināja, kā detonēt kodolieroci.

"Ja jums būtu kāds ļaunprātīgs līdzdalībnieks, kurš varētu iegūt kodolieroci, viņi šos ieročus atrastu nepilnīgi saliktā, neizmantojamā stāvoklī," viņš teica.

"Būtu jāpabeidz to komplektēšana, izmantojot specializētu aprīkojumu un pēc tam atbloķējot pieejas saites, un, lai to izdarītu, būtu nepieciešama sadarbība ar kādu no 12. direktorāta", kas atbild par Krievijas kodolarsenāla aizsardzību.

Budanovs ir pirmā amatpersona, kas norāda, ka "Vagner" kaujinieki bija tuvu kodolieroču iegūšanai, tādējādi vēl vairāk saasinot bruņotu dumpi, kas plaši tiek interpretēts kā lielākais izaicinājums Krievijas diktatora Vladimira Putina varai.

ASV amatpersonas jau sen baidās no iespējas, ka nesaskaņas Krievijā var novest pie kodolieroču nonākšanas ļaunprātīgās rokās.