Valsts prezidents: Latvijas lielākā problēma ir demogrāfija (6)

Viņa ieskatā, dzimstības veicināšanai nepietiek tikai ar pabalstiem, ir jāinvestē kvalitatīvā izglītībā, veselības aprūpē un mājokļu pieejamībā ģimenēm. Tas viss jādara nevis atrauti, bet kompleksi.

Politiķis vērsās pie jauniešiem un aicināja viņus nebaidīties sapņot un lauzt "stikla griestus", jo jauniešu šīs dienas sapņi ir Latvijas nākotne. Valsts prezidents norādīja, ka daudziem jauniešiem turpmāko dzīves ceļu un pamatu ir likuši vecāki un vecvecāki. Latvija ir viņu mājas. Pateicoties viņu atbalstam, jaunieši būs tie, kuri turpmāk veidos Latvijas valsti.

"Iespējas pasaulē ir lielas, un tās ir arī jāizmanto. Jo īpaši jaunībā. Nav pieņemami, ka jaunieši dodas prom no valsts, jo darba tirgū prasa krievu valodu. Nav pieņemami, ka jaunieši izvēlas citas valstis, jo dažādu iemeslu dēļ Latvijā nejūtas saklausīti un atbalstīti. Tas ir mūsu - politiķu - pienākums Latviju padarīt par jūsu mājām," sacīja prezidents.

Rinkēvičs atzīmēja, ka valstī "meistarīgi tiek rakstīti plāni, stratēģijas un vīzijas", taču kādreiz šie plāni ir arī jāīsteno. "Mūsu tautsaimniecības konkurētspēja un cilvēku labklājība ir gan valsts nākotnes, gan drošības jautājums. Mēs jau sen esam uzstādījuši pareizās diagnozes, tikai ar ārstēšanos nesokas. Mums ir jāsaņemas un jāsāk strādāt visiem kopā, nevis citam citu apkarojot," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arīdzan norādīja, ka Latvijas konkurētspēja ir atkarīga no jaunu un ambiciozu iespēju radīšanas Latvijas eksportspējīgajiem uzņēmumiem nozarēs ar augstu pievienoto vērtību. Latvijas konkurētspēja ir arī tieši atkarīga no valsts snieguma uzņēmējdarbībā, zinātnē, izglītībā un inovācijās. Tikai tā varēs nostiprināt savas pozīcijas kā labklājīgai, stiprai un modernai valstij, kas ir aktīva starptautiskās politikas dalībniece.

Prezidents klāstīja, ka jāveido skaidra enerģētikas politika - biznesa attīstībai, kā arī Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Uzņēmējiem ir jāzina atklāta un tieša enerģētikas stratēģija - kur un kā valsts saredz iespējas ieguldīt, kādi būs enerģijas resursi un cik šī enerģija maksās.

Tāpat, prezidenta ieskatā, jāstrādā pie infrastruktūras pieejamības, kas nodrošina ātru pārvietošanos, viedas tehnoloģijas un izmaksu ziņā efektīvus un inovatīvus risinājumus.

Rinkēvičs uzsvēra, ka būtiska problēma ir nevienlīdzība - gan sociālā, gan reģionālās attīstības ziņā. Pārāk liela ir sabiedrībā valdošā sociālā plaisa. Pieņemot lēmumus, jāatceras, kā tie ietekmēs katru cilvēku un arī kā tie palīdzēs pārraut šo plaisu.

Tāpat prezidents akcentēja, ka jāpanāk tāda attīstība visā valstī, kas mazina reģionālo nevienlīdzību. Tas paredz investīcijas un attīstības stimulēšanu lauku teritorijās, nodrošinot infrastruktūru, darba iespējas un sabiedriskos pakalpojumus.

"Valsts prezidentam nav tiešu izpildvaras funkciju, tomēr esmu gatavs veicināt lēmumu pieņēmēju un tautsaimnieku dialogu, strādāt ar investoriem un veicināt mūsu valsts eksportspēju. Tas viss ir darāms kopā ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām," pauda prezidents.

Politiķis uzsvēra, ka Saeimas deputātu, ministru un prezidenta misija ir kopā strādāt Latvijas labā. Prezidents aicināja meklēt vienojošo, godīgi pārrunājot jautājumus un rodot risinājumus, bet nevairoties arī no atklātas domapmaiņas. "Latvija ir mūsu atbildība un pienākums. Brīžos, kad nolaižas rokas un pārņem pesimisms, atcerēsimies, cik daudz ir paveikusi Latvijas tauta un mūsu priekšteči," teica prezidents.

Viņš akcentēja, ka valsts pastāvēšanas jēga un bagātība ir Latvijas cilvēki. Tie ir Latvijas pilsoņi, kuri vēlas dzīvot, strādāt un arī attīstīties brīvā, demokrātiskā un drošā valstī. Cilvēki neatkarīgi no tautības, reliģiskās vai politiskās pārliecības ir galvenā Latvijas valsts vērtība. "Tie nav skaļi vai patētiski vārdi. Tie ir cilvēki, kuri dzīvo un apvienojas ap Latvijas valstiskuma ideju. Ciena un godā Satversmi. Tie ir visi cilvēki, kuri sarunājas un ciena valsts valodu - latviešu valodu. Un pāri visam - mīl un lepojas ar savu valsti, saviem Latvijas cilvēkiem," sacīja Rinkēvičs.

Runas noslēgumā viņš novēlēja, lai ikdienas gaitās valsts iedzīvotāji ir vienoti un saliedēti, "jo tikai kopā augšup mēs varam Latviju darīt stipru, modernu, taisnīgu un drošu".