Tiesa uzdod Latvijai piešķirt patvērumu Krievijas pilsonei, kura protestējusi pret karu un Krievijas varu

Kāda Krievijas pilsone un pilsonis pērn maijā vērsās Valsts robežsardzē ar iesniegumiem par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā.

Viņi lūdza politisko patvērumu Latvijā, jo uzturēšanās Krievijā apdraudot viņu drošību un brīvību sakarā ar politiskajiem uzskatiem un aktīvo pozīciju.

Pēdējo desmit gadu laikā sieviete sociālajos tīklos, publiskās vietās, kā arī darba vietā esot aktīvi izteikusi savu neapmierinātību ar Krievijas valsts varas īstenoto politiku. Ukrainas kara kontekstā ļoti lielu lomu spēlē pieteicējas ukraiņu saknes, viņa ļoti sāpīgi uztver Krimas okupāciju, sociālajā tīklā "Facebook" ir iepazinusies ar daudziem ukraiņiem, ar kuriem vēl joprojām bieži komunicē.

Kopš 2012. gada abi esot piedalījušies pret valsts varu vērstajās protesta akcijās, kuras sākotnēji bija sankcionētas, vēlāk - nesankcionētas. Piemēram, 2014. gadā pieteicēji piedalījās miera gājienā pret Krimas okupāciju.

Tāpat viņi daudzus gadus finansiāli atbalstījuši protesta akciju laikā aizturētos.

Krievijas pilsoņi 2014. gadā apciemoja savus draugus Latvijā, kuri jau bija pārvākušies no Sanktpēterburgas uz Latviju, un izlēma, ka arī viņiem pašiem būtu jādara viss, lai pārvāktos uz dzīvi šajā valstī.

2015. gadā Krievijas pilsoņi Rīgā iegādājās dzīvokli.

2022. gada 26. februārī sieviete kādā bankā iesaistījās politiskā diskusijā, kuras laikā izteica savu neapmierinātību ar valsts varu un karu Ukrainā. Bankas drošības dienests esot palūdzis izbeigt minēto strīdu. Pēc dažām dienām sieviete saņēmusi telefona zvanu ar lūgumu ierasties uz pārrunām Krievijas Federālajā drošības dienestā.

Pēc minētā atgadījuma Krievijas pilsoņi 2022. gada martā devās prom no Krievijas. Jau atrodoties Latvijā, abi 2022. gada 24. aprīlī apmeklēja Rīgā notikušo pret Krieviju vērsto protesta akciju, kura tika filmēta, un tieši sižets, kurā sieviete redzama ar plakātu rokās, esot demonstrēts Krievijas televīzijā.

PMLP nolēma abiem atteikt piešķirt bēgļa un alternatīvo statusu, tāpēc abi vērsās tiesā.

Tiesa nolēma uzdot PMLP mēneša laikā izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru sievietei tiktu piešķirts bēgļa statuss Latvijā. Vīrieša pieteikums noraidīts, taču papildus tiesa norādījusi, ka, ņemot vērā apstākli, ka sievietei tiek piešķirts bēgļa statuss, viņai ir tiesības uz ģimenes apvienošanos, pēc kā vīrietim būs tiesības saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju un turpināt uzturēties Latvijā.

PMLP pārstāvji jau pagājušā gada nogalē norādīja, ka saskaņā ar līdzšinējo praksi Administratīvā rajona tiesa tikai ļoti retos gadījumos ir mainījusi pārvaldes pieņemto lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Šādi tiesas spriedumi bijuši dažādu trešo valstu pilsoņu gadījumos.