Mežu apsaimniekošanas nianses
Pētnieks Āris Jansons stāsta, ka šie aspekti maina arī mežu apsaimniekošanas darbības. "Jāņem vērā sākotnējais koku biezums, jo tam ir diezgan laba spēja pielāgoties un stiprināt noturību pret vēju. Lai to darītu, ir nepieciešams stimuls – vējš, kas purina. Ja jaunaudzi neizkopj, tad vējš kokus nepurina un nenotiek pielāgošanās.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka var stādīt mazākos biezumos. Tad koku agrākā vecumā vējš purina. Koks veidojas stabilāks un izturīgāks pret lielām vētrām," skaidro Jansons.
Kopjot jaunaudzes, nianses ir līdzīgas, ja to kopšana nav nokavēta. Pētnieks turpina: "Izkopj un piešķir vairāk telpu, jo vēja noturība ir cieši saistīta ar koka diametru kubā. Ja palielina diametru no 4 centimetriem uz 8 centimetriem, tad noturība palielinās nevis divas reizes, bet krietni vairāk.
Otrkārt, ja jaunaudzi labāk izkopj, tad vējš parasti kokus neizgāž, bet šūpo. Tad koki arī pielāgojas. Statistika rāda, ka jaunaudžu kopšanas apjomi Latvijā palielinās, tas nozīmē, ka cilvēki investē vairāk līdzekļu, lai tas notiktu. Mazliet ir arī valsts atbalsts. Tendence ir pareiza, bet nevajag apstāties."
Vecāku audžu kopšanā arī jāievēro piesardzība, plānojot retināšanu. Pētnieks saka: "Jo lielāks koku augstums, jo lielāka iespējamība, ka tad, ja vētra uznāks, kokus gāzīs."
Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.