Sausuma dēļ iznīkuši meža stādījumi

Meža atjaunošana galvenokārt notiek martā, aprīlī un maija sākumā, kamēr augsnē saglabājas mitrums. Šogad dažas ļoti siltas dienas aprīlī veicināja lapu izplaukšanu bērzu stādiem, kas vēlāk apsala stiprajās salnās, tādējādi novājinot jaunos kociņus.

Smilšainākās un mālainākās augsnēs stādītās meža platības ir iznīkušas sausuma dēļ. Tāpat ir cietuši arī stādījumi neizmantotās lauksaimniecības zemēs, kur bojājumu apjoms varētu būt 30-40% no iestādītām platībām.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks norāda, ka meža īpašnieki rēķinās, ka kāds procents meža atjaunošanas darbu var neizdoties un jāveic iestādīto kociņu papildināšana, taču šī gada situācija ir īpaši nelabvēlīga un vajadzēs lielus līdzekļus, lai atjaunotu iznīkušo mežaudzi.

Atkārtota meža stādīšana iznīkušajās platībās nav vienkārša, jo tas ir liels darbs, kam jāgatavojas laicīgi – tiek pasūtīti stādi, nolīgti pakalpojumu sniedzēji darbam īsajā pavasara stādīšanas laikā. Meža atjaunošanas kopējās izmaksas sasniedz ap 1300 eiro par hektāru.

Pašlaik ir īpaši svarīgi apsekot savas meža platības, gan lai novērtētu, vai egļu audzēs nav redzami mizgraužu svaigi invadēti koki, gan apsekotu atjaunotās un ieaudzētās platības, kas varētu būt bojātas sausuma dēļ.

Kā atbalsts šādā situācijā varētu kalpot Lauku attīstība plāna atbalsta pasākums mežsaimniecībai dabas katastrofās iznīkušo mežaudžu atjaunošanai, kas būtu atbalsts un motivējošs pasākums meža īpašniekiem ātrāk atjaunot iznīkušās platības.

Ņemot vērā mizgraužu izplatību un sausuma negatīvo ietekmi, būtu jānodrošina pietiekams finansējuma apjoms minētajam atbalsta pasākumam.

Latvijas Meža īpašnieku biedrība un Latvijas Kokrūpniecības federācija aicinās Zemkopības ministriju kopīgi domāt par risinājumiem, lai atbalstītu iznīkušo platību atjaunošanu.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.