"Mums nav izvēles." Filipīnās uzņēmumi izkrāpj tūkstošus no darbu meklējošām sievietēm

Simtiem sieviešu liecības intervijās un tūkstošiem lappušu ar sūdzībām, ko apkopojusi migrantu tiesību organizācija, liecina, ka darba aģentūras iekasē maksu par apmācībām un medicīniskajām pārbaudēm, kas pārsniedz likumā atļauto limitu.

Saskaņā ar sūdzībām "kandidātu meklētāji" nogādā pretendentus, parasti sievietes, kas meklē darbu, uz finanšu firmām, ar kurām viņi sadarbojas, lai darba meklētājas paņemtu aizdevumus, ar kuriem nomaksāt nodevas. Aizdevumu procentu likmes bieži pārsniedz 130%.

Saskaņā ar Filipīnu likumiem aizdevējiem nav atļauts iekasēt no ārzemju darbiniekiem vairāk nekā 8% procentus gadā. Personāla atlases aģentūrām ir aizliegts iekasēt maksu par darbā iekārtošanu ārzemēs, bet no viesstrādniekiem var iekasēt maksu par apmācībām un medicīniskajām pārbaudēm. Summa, ko viņi var iekasēt, ir ierobežota līdz 5000 peso (83 eiro).

Daži strādnieki, kuri pieteicās darbam Honkongā un Taivānā, migrantu tiesību organizācijai "Migrasia" un Starptautiskajam pētniecisko žurnālistu konsorcijam (ICIJ) pastāstīja, ka aizdevēji viņiem un viņu ģimenēm draudēja un vajāja, kad viņi nevarēja veikt atmaksu.

Apmēram 18% Filipīnu iedzīvotāju jeb 20 miljoni cilvēku dzīvo zem nabadzības sliekšņa, kas ir 12 030 peso (200 eiro) mēnesī piecu cilvēku ģimenei, liekot miljoniem filipīniešu katru gadu pamest valsti darba un augstākas algas meklējumos.

Aizjūras naudas pārskaitījumi pagājušajā gadā sasniedza 36,1 miljardu ASV dolāru (32,9 miljardus eiro).

Mērija Kriza Renajonga, 35 gadus vecā vientuļā divu bērnu māte, sacīja, ka darbā iekārtošanas aģentūra "Rapid Manpower Consultants" viņai teica, ka viņai jāmaksā 1200 ASV dolāru (1100 eiro) kā medicīnas un apmācības maksa, kad viņa 2019. gadā pieteicās darbam Honkongā.

Atbildot, ka nevar atļauties samaksāt nodevas, viņa tika aizvesta uz tuvējo "Hoya Lending Investor Corporation" biroju, kur parakstīja aizdevuma līgumu.

Bet viņa atklāja: "Man neļāva fotografēt līgumu."

Pēc parakstīšanas viņai teica, ka procentu likme būs 4%, bet pēc jaunā darba sākšanas viņa uzzināja, ka viņai būs jāatmaksā 365,41 ASV dolāru (400 eiro) mēnesī, kas ir vairāk nekā 60% no viņas mēneša algas.

Tas nozīmē, ka gada procentu likme ir lielāka par 188%. Honkongā bāzētā "Migrasia" paziņoja, ka tās rīcībā ir dokumenti, kas liecina, ka "Hoya" saviem aizdevumiem piemēroja vidējo procentu likmi 143% apmērā.

Kad Renajonga bija piekritusi aizdevumam, "Hoya" darbinieki viņu aizveda uz banku tās ēkā, lai izveidotu kontu. Viņa teica, ka viņai ir jāparaksta tukšs čeks, un viņai tika teikts, ka tas tiks iekasēts par visu parādā esošo summu gadījumā, ja viņa nokavētu kādu maksājumu.

Saskaņā ar Filipīnu likumu, ja izrakstīts čeks par summu, ko nav iespējams apmaksāt no kontā esošajiem līdzekļiem, var piespriest cietumsodu.

Renajonga sacīja, ka jutās spiesta ņemt aizdevumu un rīkoties, kā "Hoya" un "Rapid" viņai liek.

Pēc trim mēnešiem Renajonga tika atlaista no darba. Viņa nevarēja atļauties nomaksas, lai Honkongā iegūtu jaunu darbu, un viņai nebija iespējas veikt maksājumus "Hoya". Viņa sacīja, ka uzņēmums viņai sāka sūtīt draudus.

Renajong atrada citu darbu Katarā, taču viņa teica: "Es ļoti baidos par to tukšo čeku, jo varbūt kādu dienu viņi mani arestēs tā dēļ. Es ļoti baidos, ka varētu nonākt cietumā."

Kad Anabelle Gutjerresa, 38, pieteicās darbam Honkongā, izmantojot "A&W International Manpower Services", viņai tika paziņots, ka jāņem aizdevums no "Prosperity & Success Lending Investor Corporation", lai segtu vairāk nekā 900 ASV dolāru (986 eiro) vērtās medicīnas un apmācības izmaksas.

Viņa sacīja, ka aģentūra mēģināja atturēt viņu no aizdevuma meklēšanas citur, paturot viņas dokumentus, tostarp pasi.

"Es viņiem teicu, ka vēlos ņemt kredītu no cita aizdevuma uzņēmuma, bet viņi turēja manus dokumentus, līdz man bija laiks kāpt lidmašīnā," viņa sacīja.

"Viņi pārsūtīja manus dokumentus aizdevējkompānijai, un aizdevums bija gatavs vēl pirms mana lidojuma." Aizdevuma gada procentu likme bija 136%.

Viņas darba līgumu pēc 14 dienām lauza darba devējs, un tagad viņai ir grūti atmaksāt aizdevumu. Viņa sacīja, ka darbā iekārtošanas un aizdevumu kompānijas sociālajos medijos viņai sūta draudus.

"Mēs vēlamies strādāt ārzemēs, tāpēc viņi iekasē no darbiniekiem milzīgas naudas summas," saka Gutjerresa. "Mēs pakļaujamies, jo ​​mums nav izvēles."

34 gadus vecā Adrelīna Padernala sacīja, ka paņēmusi no "Hoya" 1615 ASV dolāru (1770 eiro) aizdevumu, lai segtu darbā iekārtošanās maksu vakancei Taivānā 2019. gadā. Viena gada laikā viņa procentos samaksāja 2872 dolāru no savas gada algas, kas bija aptuveni 6600 dolāru.

Četru bērnu mātei Padernālai izdevās atmaksāt visu kredītu, taču viņa joprojām ir dusmīga par iekasēto summu. "Man nebija izvēles," viņa teica.

"Es esmu dusmīga. Es ļoti smagi strādāju," piebilda Padernāla. "Bija tik daudz jāmaksā. Tas bija ļoti grūti, jo man bija jāmaksā aizdevumu kompānijai, pirms nosūtīju naudu savai ģimenei.

2020. un 2021. gadā "Migrasia" iesniedza sūdzību par izturēšanos pret sievietēm 10 Filipīnu valdības departamentos, tostarp Vērtspapīru un biržu komisijā (SEC) un Prezidenta Pretkorupcijas komisijā.

Sūdzībās tika nosauktas 12 licencētas aizdevumu firmas, kas darbojas Filipīnās.

"Migrasia" sacīja, ka varas iestādes vēl nav rīkojušās. "Mēs uzskatām, ka šīs maksas un shēmas ir milzīga problēma, kas katru gadu skar simtiem tūkstošu sieviešu," sacīja NVO pārstāvis.

"Lielākā daļa no šīm strādniecēm tikai cenšas izveidot labāku dzīvi savām ģimenēm," sacīja "Migrasia".

"Hoya Lending un Prosperity & Success" atteicās komentēt situāciju. "Rapid Manpower" un "A&W" neatbildēja uz atkārtotiem komentāru pieprasījumiem, kā arī Filipīnu SEC nav pauduši savu viedokli.

Migrantu strādnieku departaments paziņoja, ka sniegs komentāru, taču "Guardian" to vēl nav saņēmuši.

"Šīs shēmas ir nicināmas un izmanto izmisīgi nabadzīgos cilvēkus, kuri cenšas iegūt labāku dzīvi," saka Ira Reingolda, Vašingtonas juriste un nepamatotu un ekspluatējošu aizdevumu eksperte.

"Visiem iesaistītajiem – no nodarbinātības aģentūrām līdz aizdevējiem līdz Filipīnu valdībai – ir jāatbild par savām darbībām vai aklo bezdarbību, kas ir ļāvusi šīm shēmām attīstīties," viņa komentē.