Kas ir Jevgeņijs Prigožins un kā viņš nonāca līdz apvērsuma mēģinājumam?

Nav īsti skaidrs, kad izveidojās Prigožina attiecības ar Vladimiru Putinu.

Domājams, ka viņu ceļi pirmoreiz krustojušies deviņdesmitajos gados Sanktpēterburgā, kad Prigožins bija jaunais uzņēmējs, bet Putins bija savas politiskās karjeras sākumā, stājoties pilsētas mēra amatā.

Prigožins vēlāk iesaistījās restorānu biznesā. Viņa Sanktpēterburgas ēstuves bija greznas, un tās apmeklēja pilsētas elite. Vēlāk viņš paplašināja savu pārtikas biznesu ar uzņēmumu "Concord Catering", slēdzot ēdināšanas līgumus ar skolām, slimnīcām, cietumiem un vēlāk arī lielākiem valdības pasākumiem.

Viņš noslēdza arī ēdināšanas līgumus ar Kremli un citu Krievijas eliti, tādējādi izpelnoties sev iesauku "Putina pavārs". Kad 2006. gadā Krievijā ieradās ASV prezidents Džordžs Bušs ar sievu, Putins viņus ielūdza vakariņās, kurās vīnu pasniedza Prigožins.

2012. gadā Prigožina uzņēmumi noslēdza ienesīgu līgumu ar Krievijas Aizsardzības ministrijas aģentūru, lai nodrošinātu pārtikas un ēdināšanas pakalpojumus Krievijas militārpersonām. Līgums beidzās dažus gadus vēlāk, pēc tam, kad par aizsardzības ministru tika iecelts ārkārtas situāciju ministrs un Putinam lojālais Sergejs Šoigu. Tas, iespējams, vēlāk veicināja Prigožina neiecietību pret viņu, atzīmē "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība".

Algotņi un troļļi

Kad tieši Prigožins ienāca privāto militāro grupējumu pasaulē, nav zināms, taču novērotāji norāda uz Sīrijas konflikta sākšanos un Krievijas zibenīgo un veiksmīgo iejaukšanos Sīrijas valdības vārdā.

Attīstoties no citiem privātiem uzņēmumiem, kas darbojās Sīrijā, "Vagner" parādījās aptuveni 2014. gadā, kad Krievija izraisīja un finansēja iebrukumu Ukrainas austrumos. Viens no sākotnējiem vārdiem, kas tika saistīts ar "Vagner", bija bijušais militāro izlūkdienestu virsnieks Dmitrijs Utkins. 

Prigožins gadiem ilgi tika uzskatīts par "Vagner" finansētāju, taču tikai 2022. gada septembrī, vairākus mēnešus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, viņš atklāti atzinās algotņu grupējuma dibināšanā 2014. gadā.

Pirms tam viņš vairākkārt iesūdzējis tiesā tos, kas viņu publiski dēvēja par "Vagner" grupas vadītāju.

Konkrēti tika iesniegta prasība pret "Ekho Moskvy" galveno redaktoru Alekseju Venediktovu.

"Vagner" kaujinieki Sīrijā tika apsūdzēti kara noziegumos, un viņu kaujinieki bijuši arī citās valstīs, piemēram, Sudānā un īpaši arī Centrālāfrikas Republikā, kur ar Prigožinu saistīti uzņēmumi ieguva ienesīgas zelta un citu minerālu raktuves.

2013. gadā Krievijas žurnālisti sāka pētīt Sanktpēterburgas ziemeļrietumu nomalē dibinātu uzņēmumu ar nosaukumu "Interneta izpētes aģentūra", kas vēlāk tika nodēvēts par "Krievijas troļļu fabriku". 

Prigožina "Concord" uzņēmumu tīklam piederošais uzņēmums nolīga cilvēkus, lai izveidotu neskaitāmus tiešsaistes profilus tādiem sociālajiem tīkliem kā "Facebook", "Twitter" un "VKontakte", lai publicētu provokatīvus komentārus vai izveidotu viltus kontus.

2018. gadā, divus gadus pēc ASV prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Donalds Tramps, ASV Tieslietu departaments izvirzīja apsūdzības Prigožinam un vēl 13 krieviem, kā arī izdeva viņa aresta orderi, apsūdzot viņu vēlēšanu krāpšanas sazvērestībā.

Krievijas militārās vadības izaicināšana

"Vagner" kaujinieki iesaistījās karā Ukrainā, kad Krievijas plāns par "zibenskaru" izvērtās par absolūtu izgāšanos. "Vagner" algotņiem loma Ukrainā ar laiku kļuva aizvien nozīmīgāka. Viņiem bija būtiska loma Mariupoles aplenkumā un pēc tam arī karadarbībā Severodoneckā, Lisičanskā un Bahmutā.

Prigožins pat ķērās pie Krievijas cietumnieku vervēšanas. Ar laiku viņš aktīvi sāka kritizēt Krievijas militāro vadību. Apvainojumus saņēma pat Šoigu, bet Putinam tika izteikts aicinājums sākt vispārēju mobilizāciju. Prigožins vardarbību uztvēra kā pašsaprotamu līdzekli disciplīnas ieviešanai un baiļu sēšanai.

Prigožina pārmetumi un apvainojumi, kas tika veltīti Krievijas militārajai vadībai, ir īpaši vērā ņemami, jo neilgi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī, Krievijas armijas "diskreditācija" tika padarīta par pretlikumīgu. Par to līdz šim bargi sodīti tikuši daudzi, kuri atļāvušies protestēt pret karu.

Lai "Vagner" kaujinieki nereti tiek vērtēti kā efektīvāki salīdzinājumā ar Krievijas regulāro karaspēku, arī viņi ir piedzīvojuši ārkārtīgi lielus zaudējumus Ukrainā, īpaši Bahmutas apkārtnē. Tomēr tiek uzskatīts, ka "Vagner" algotņiem bijusi liela loma Krievijas pozīciju noturēšanā vairāk nekā 10 mēnešus.

Prigožins izmantoja nosacītos "Vagner" panākumus savā labā, lai mēģinātu ielauzties Krievijas militārajā vadībā. 77 minūšu garā intervijā ar prokremlisko TV personību Konstantīnu Dolgovu Prigožins ņirgājās ne tikai par Šoigu, bet arī par viņa bērniem. Viņš arī norādīja, ka Ukrainas karš ir cietis neveiksmi, aicināja pasludināt karastāvokli un izsludināt jaunus mobilizācijas viļņus, kā arī brīdināja par apvērsuma draudiem.

Kā ziņots, piektdienas, 23. jūnija, vakarā Prigožins paziņoja, ka "Vagner" algotņi no Ukrainas iegājuši Krievijā un dodas uz Maskavu nolūkā gāzt Krievijas militāro vadību. Algotņi pārņēma savā kontrolē Rostovu pie Donas, un ceļā uz Maskavu grupējuma kolonnas sasniedza Voroņežas un Ļipeckas apgabalu, savukārt Maskavā tika veikti pasākumi pilsētas aizsardzībai.

Jau sestdienas vakarā Prigožins paziņoja, ka vagnerieši pārtrauc virzīties uz Maskavu un dodas atpakaļ. Prigožinam Kremlis došot iespēju pārcelties uz Baltkrieviju, bet "Vagner" kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi, paziņojis Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.