Viesojoties Dāvida šovā "Žetons par uzdrīkstēšanos", viņa teic: "Būtu jāiestājas ļoti bēdīgiem laikiem, lai es iestātos politikā. Tā, ka ļoti."
"Politika ir vieta, kur vienmēr tevi ar dubļiem apvazās. Tur nevar būt nekā patīkama, jo tu visu laiku dzīvo kaut kādās intrigās. Mana dzīve ir par īsu, lai nodarbotos ar nepatīkamām lietām. Bet nevar dzīvot tā, ka tu neinteresējies, kas notiek valstī," pauž Sipeniece-Gavare.
Baiba uzskata, ka ikvienam ir jābūt pilsoniski aktīvam. Tāpat viņa uzskata, ka ne velti viņai ir iedota skatuve, caur kuru viņa var izteikt savu viedokli tā, lai to dzirdētu plašākas masas.
Uz jautājumu, vai politiskās partijas centušās izmantot Baibas runas dotības un aicinājušas viņu reklamēt politiskos spēkus, Baiba nekautrējas teikt: "Kā tad nav! Protams, ka ir! Un kādi cipari tik nav saukti!"
Baiba apgalvo, ka vienmēr atteikusi, lai arī cik lieli skaitļi tiktu nosaukti. "Es taču nevaru reklamēt nekādus politiskos spēkus, ja es viņus personīgi nepazīstu. Ja es varētu kaut ko reklamēt, tad tikai sevi un varbūt kādu, ko es ļoti labi pazīstu. Tā kā es uzskatu, ka cilvēks krīzes situācijā var izmainīties kardināli, un to mēs esam pamanījuši arī pandēmijas laikā, kad tavi draugi pēkšņi sāk kaut kādu sūdu gvelzt, par kaut kādām čipošanām un pasaules sazvērestībām runāt, tu skaties un domā: "Eu, es taču ar to cilvēku pie viena galda sēdēju, uzskatīju viņu par draugu, dalījos ar viņu vislielākajos noslēpumos, un tagad viņš gvelž kaut kādu sūdu!" Tas nozīmē, ka es viņu nepazinu, tas nozīmē, ka es tikai par sevi varu garantēt."